Šodien/vakar, savas spontānās rīcības vadīts, kārtējo reizi atkal sanāca aiziet uz Fontaine, lai just relax režīmā atpūstos no darba nedēļas, lai ar vienu ausi paklausītos Opus Pro sniegumu un pacilātu kāsajas DJ Elvisa liktās mūzikas pavadībā, kurš manuprāt liek labāko mūziku šajā klubā.

Dažādu iemeslu dēļ tika pieņemts lēmums šo vakaru atkal pavadīt sēžot uz melnās tējas, kas man arī godam izdevās.

Neiztiku arī bez dažādiem kurioziem, kas man savā ziņā lika aizdomāties par cilvēkiem, kādēļ viņi dodas uz klubu izklaidēties, kā arī par to, ka cilvēki pierod pie kaut kādām lietām un ar laiku tās uztver par pašsaprotamām. Kad kaut kas tajā pašaprotamajā lietā tiek izmainīts, tad tas tiek uztverts ar dažādām pārsteigtām emocijām,  pārsteiguma un šoka momentiem, kam pēc būtības tā nevajadzētu būt.

Atgadījums numur viens. Aizeju līdz Fonteinam viens pats un satieku vienu pazīstamu meiteni. Apsveicinamies un pirmie jautājumi no viņas puses skan apmēram šādi – ar ko esi atnācis un tādā garā. Es atbildu ka viens pats. Seko pārsteigti šokēta sejas izteiksme. Uz to es atbildēju ar to, ka vai tad cilvēks pastaigas pēc vēlā piekdienas vakarā nevar atnākt līdz klubam? Pēc kāda laika esmu jau iegājis iekšā, sēžu savā vietā un dzeru melno tēju. Pienāk atkal tā pati meitene un sāk jautāt, vai man kaut kas nav noticis, ka es viens pats šitā sēžu piekdienas vakarā un dzeru tēju, bet tajā pašā laikā visi apkārtējie cilvēki nepārtraukti grozās ap leti un pasūta dažnedažādākos dzērienus. Līdz ar to man galvā radās jautājums – vai tad tik tiešām tas ir tik dīvaini un nenormali, ka cilvēks piekdienas vakarā, kad visi dzer un uz nebēdu izklaidējas, sēž pie bāra letes un dzer savu tiko pasūtīto melno tēju? Manupāt tas ir viens no labākajiem viediem, kā tik tiešām dzirdēt to, kā uzstājas kāda grupa.

Atgadījums numur divi. Ir pagājis jau krietns laiciņš un esmu nogājis Fonteina lejas stāvā, kur atkal satieku pazīstamas meitenes un pēc brīža pie viņu galdiņa pievienojos ar savu melno tēju. Atkal negaidīti biju uzmanības centrā un pār manīm bira jautājumi par  to, kapēc es dzeru tieši melno tēju, nevis kādu skrūvi vai kādu citu stiprināto dzērienu. Atkal nācās ilgi un dikti skaidroties un atkārtot dāmām to pašu jautājumu: Vai tad cilvēks piekdienas vakarā nevar atnākt uz klubu un padzer tēju? Uz diskusijas beigām jau viņas pārliecināju, ka tomēr tas ir normāli :)

Līdz ar to man radās tādas interesantas pārdomas par radušos situāciju. Šķiet, ka liela daļa cilvēku nav pieraduši pie tādiem, kas piekdienas vakarā klubā vienkārši iet un dzer tēju. Primārais viņiem ir dzert vairāk vai mazāk, lai apreibinātos un līdz ar to tādā kā eiforijas stāvoklī pavadīt visu vakaru.

Bet es pats personīgi esmu ļoti apmierināts ar šo vakaru, nav no rīta tas nepatīkamais sagurums, kad, aizejot mājās, pirmais ir gulta un izgulēt atlikušās promiles + pēc tāda vakara arī nav tik liels nogurums. Manuprāt ļoti pozitīvi.

Un kā tad ir ar Tevi – Tu arī mēdz izcelties šādā pozitīvā viedā, dzerot tējas? Un kāda ir bijusi apkārtējo situācija Tavā gadījumā?

Ļoti interesanti ir paskatīties uz cilvēkiem klubos. Tu pats sēdi pie bāra letes un dzer savu melno tēju. No vienas puses pienāk kaut kādi džekiņi un pasūta 50 gr rumu. No otras puses pienak divas dāmas – viena pasūta absintu un otra martini. Tev sagribas vēl vienu melno tēju. Tu izdari pasūtījumu. Vēl pēc kāda laiciņa tie paši džekiņi pasūta to pašu, bet nu jau dubultā. Tagad pienākusi dāmu kārta. Atkal absints un martini.

Noslēgumā viens no tiem džekiņiem bija galīgi mīksts palicis un dāmas otrā pusē ļoti jautrā prātā aizgāja dejot (!) pie Detlef Zoo koncerttūres noslēguma. Pats paņēmu vēl vienu tēju un turpināju vērot, kā cilvēkiem mainās sejas laikam ejot un izdzertajam alkohola tilpumam palielinoties. Interesanti.