Nepamet tāda sajūta, ka katrs gads paiet ātrāk nekā iepriekšējais gads. Ja pirms vairākiem gadiem man vasara taaaaaaa vilkās, tad pēdējos gadus paskrien nemanot ātri. Interesanti, ne?

Gada pirmajā pusē mani vajāja neveiksmes ar datubāzēm, jo abās reizēs biju aizmirsis veikt back up, kā rezultātā visi iepriekš rakstītie ieraksti aigāja pa pieskari. No tā esmu mācījies, ka jātaisa regulārs back up (ko arī veiksmīgi esmu realizējis), lai atkal avārījas gadījumā nebūtu atkal jāsēž pie sasista siles un jāraud, ka atkal tā ir noticis…

Tālāk jau sekoja miera pilns laiks vasarā, kuru pa retu reizi pārtrauca kāds piedzīvojums, kad devāmies uz Vecāķu pludmali atpūsties un vēl lielu sajūmsu lasītājos izraisīja ieraksts par donoriem , kur Zandis padalījās ar video, kurā redzams, kas notiek, kad sadurās uz ceļa divi ātri braucoši mocīši…

Vasaras vidū tika apmeklēta pludmales ballīte Liepājā aka Beach Party. Tiesa – tikai uz pirmo vakaru, jo nākamajā dienā bija jāpako drēbju somas un jābrauc ekskursijā uz Slovākiju. Kā man tur gāja – var lasīt te, te un te. Godīgi sakot esmu noslinkojis un neemu publicējis šīs ekskursijas pēdējo apraksta daļu. Pie uzmetumiem man jau stāv uzrakstīts, bet neesmu atradis laiku, lai to piebeigtu pa visam…

Klusi tika aizvadīts augusta mēnesis un pie durvīm jau sāka bungāt septembris un acītes laiks bija klāt. Neilgi pirms tam savstarpējas vārdu apmaiņas norisinājās starp grupas Tokio Hotel faniem un tiem, kas tik ļoti par šo grupu nefanoja. Šīs diskusijas ilga pat līdz decembra sākumam. Vēl šo laiku lielu atsaucību lasītāju vidū ieguva fotogalerija par narkomāniem.

Pēc pāris nedēļām sekmīgi ieguvu savā īpašumā divas biļetes uz Korn koncertu Arēnā Rīga 11. februārī. Gastonam arī sagādāju 3 6 biļetes uz šo pasākumu. Tika apmeklēta izrāde “Alu cilvēks”. Šeit jāsaka paldies Artūram par biļešu iegūšanu. Pēc pāris nedēļām tika apmeklēts šovs “Angel & Devil“, par ko lielais paldies iet zuzīgā bloga īpašniekam – Taustiņklabeklim.

Vēl viens ievērības cienīgs notikums: tiek izveidots jauns blogošanas serviss nee.lv. Kas un kapēc – var lasīt te!

Tāds nu ir mans skatījums uz 2007. gadu. Novēlu Jums visiem laimīgu, spēka pilnu, jautrības un visādu citu pozitīvu emociju pārpilnu Jauno gadu! Tiekamies nākamgad :)

Sestdien pabijām Vecāķu pludmalē – es un mana draudzene, un vēl divas draudzenes draudzenes – Laila un Sanita. Aicināju arī brālēnu pievienoties, taču jamais netika…

Ir sestdienas rīts. Dodamies ar mīļoto uz Babītes staciju, lai brauktu uz Rīgu, kur centrālstacijā pie biļešu kasēm ir sarunāta tikšanās ar augstāk minētajām divām meitenēm. Līdz Rīgai tiekam veiksmīgi. Dodoamies uz satikšanās vietu, taču tur čum un mudž no visādiem cilvēkiem. Nostājos rindā, lai iegādātu 2 biļetes braucienam uz Vecāķiem. Secināju, ka rinda kustās pārāk lēni uz priekšu un jau sāku apsvērt domu, ka būs jābrauc ar nākamo vilcienu. Taču jau mums bija biļetes iegādātas. Par to bija parūpējusies Sanita. Tad nu devāmies meklēt attiecīgo peronu, no kura attiet vilciens.

Iekāpjam vilciena pēdējā vagonā – bet tas ir pilns. Nolēmām doties tālāk un nonācām līdz pirmajam vagonam, kur atradām brīvu vietu, kur apsēsties. Pabraucot kādas 2-3 pieturas tālāk, viss vilciens piebira pilns ar atpūtniekiem, kas arī bija nolēmuši doties uz pludmali izklaidēties. Būtu zinājuši, būtu nepirkuši biļetes, jo vagoni bija tik pilni, ka konduktoram nebūtu vietas kur apgriezties…

Tad nu jautri čalodami, nonācām Vecāķos. Šajā pieturā ~70% vilciena pasažieri izkāpa laukā un visi bariņā gāja ieņemt pludmali. Arī mēs devāmies, taču pa ceļam iegriezāmies vienā veikalā, kur nopirkām ūdeni un citas nepieciešamas lietas… Jātiec, ka šis veikals iebraucēju vidū ir ļoti populārs, jo, cilvēki stāvēja rindās pat ārpus durvīm. Un arī bija tiko pievesti visādi dzerekļi – tie tur ārpusē stāveja kastēm…

Nonācām pludmalē. Pirmās sajūtas bija tādas, ka atrodos kādā Majoru vai Dzintaru pludmalē. Kur tik skaties, tur pilns ar visādiem cilvēkiem… Arī mēs devāmies izkarot savu vietu. Izklājām guļampalagus un meitenes ieziedās ar kaut kādiem krēmiem un eļļām. Un varēja sākt sauļoties. Es neatceros, kad pēdējo reizi tā sauļojos vienkāršoi guļot – tas laikam bija ļoti sen :) Tā nu mēs tur nogulējām kādas četrarpus stundas. Pa vidam draudzene mani bez maz vai piespieda iet nopeldēties, jo es visu laiku čīkstēju, ka jūrā ir auksts ūdens un tālāk pa ceļiem nebiju iegājis. Beigās pieradu un bija ok…:) Tad jau arī bija pienācia mājupbraukšanas laiks un šoreiz ar mikriņu devāmies līdz Rīgai, kur atvadījāmies no Lailas un Sanitas un mēs ar mīļoto turpinājām ceļu ar vilcienu uz Babīti.

Runājot pa iedegumu. Ir ir noķerts. Arī vēders ir apsauļots pirmo reizi mūžā…:) Pagaidām tikai esmu tāds manāmi apsārtis, bet tā negāda vaina. Vienīgi mazlietiņ sūrst āda uz muguras…

Turpinot ar piedzīvojumu Jūrmalā. Viss sākās ar to, ka ejot Babītē uz mājām, satikām Kristu un intreses pēc pajautāju, vai viņš šodien nedomā braukt peldēties. Atbilde bija apstiprinoša, tikai visas vietas ir jau pilnas… Nu neko.

Esam mājās. Esam paēduši vakariņas un jāsāk mazgāt traukus, taču jau kādu laiku ir pazudis ūdens… :) Te iezvanās man telefons. Zvana Krists, jautā vai esam vēl ar mieru braukt peldēties. Atbildu apstiprinoši. Nolēmām trauku mazgāšanu atlikt uz vēlāku laiku un braucām peldēt uz Sloku. Kas tad brauca? Es un mana mīļotā, Krists ar savu draudzeni Sanitu (tā ir cita Sanita ;) ). Nonākam veiksmīgi galamērķī un sākam ūdens izklaides. Sākumā, kad iebridu, ūdens likās aukstāks kā jūrā, taču pieradu un beigās mazlietiņ nosalu, kā rezultātā pirmais izlīdu no ūdens un ietinos dvielī, lai sasildītos. Pēc kādām 15 minūtēm visi bijām iznākuši un jau sēdējām mašīnā, un štukojām, ko tālāk darīt. Tā ka man bija nepieciešamība tikt uz veikalu, izdomājām, ka jābrauc caur Jūrmalu. Apstajāmies Slokas Rimi (vai kas tā pa vietu bija). Ejam iekšā. Baibai, manai draudzenei, savaidzējās uz sirsniņmājiņu, taču Rimi tā jau bija slēgta. Nu neko, iegādājos sev nepieciešamo, un devāmies sirsniņmājiņas meklējumos. Iebraucām tur pat netālu esošajā Neste benzīntankā. Visi bariņā devāmies iekšā, taču figu – sirsniņmājiņa nedarbojas tehnisku iemeslu dēl. Visiem pārsteigums. Nākamais pieturas punkts bija kāds Statoil benzīntanks posmā starp Vaivariem un Asariem. Taču atkal pārsteigums – sirsniņmājiņa nestradā tehnisku iemeslu dēļ… Tas jau paliek mazlietiņ dīvaini. Sākam domāt, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka Babītē ir pazudis ūdens, taču malzietiņ neticami. Dodamies tālāk. Pa ceļam tiek apsvērta ideja, ka varētu apstāties Dubultu stacijā. Taču Sanita tieca, ka tur nav vajadzīgā iestādījuma. Tad nu braucam tālāk un nonākam pie Līvu akvaparka netālu esošā Nestes benzīntanka. Dodamies iekšā – un tur atkal sirsniņmājiņa nestrādā tehnisku iemeslu dēļ. Nu jau tiek reāli apsvērta ideja pa krūmiņiem ceļa malā, kas arī vēlāk tika realizēta vietā, kur nogriežās no Jūrmalas šodejas, lai tālāk brauktu pa Tukuma šoseju. Tur arī viss tiek veiksmīgi nokārtots un laimīgi devāmies mājās…:) Arī mājās viss ir kārtībā – ūdens ir un nav pa ko uztraukties.

Taču vēl ar vien liekās mistiski, ka tirjās veitās vienlaicīgi mazmājiņas nestrādā tehnisku iemeslu dēļ…:)

P.S. Bildes diemžēl nav…:/