Tā kā daudziem nav pamatojums, kapēc pareizi ir lietot vārdu pašreiz nevis patreiz, tad es vienā grāmatā esmu radis skaidrojumu:

Daudziem runātājiem tagad loti ir iepaticies vārds pašreiz. Tikai žēl, ka vairums to runā nepareizi – patreiz. Diemžēl šāda nepareizā forma itin bieži dzirdama ari vairāku augstu amatpersonu runā. Pirms vairākiem gadiem kādā rakstā bija pat mēģināts nepareizo formu atzīt par lietojamu. Tā it kā skanot labāk par pašreiz. Bet vai skaņa š ir nepareiza?

Latviešu valodā ir diezgan daudz vārdu, kas cilmes ziņā ir līdzīgi vārdam pašreiz. Šim vārdam retāk ir arī forma pašureiz. Gan pašreiz, gan retākais pašureiz ir radušies no pašu reizi. Līdzīgi ir radušies ari vārdi šodien, šogad, šonakt, šonedēļ, šorīt, šovakar, šovasar, tolaik, tonakt, toreiz, vienreiz un daudzi citi.

Vārds pašreiz nekādi nevar būt radies no patu reizi, un tāpēc tagad bieži dzirdamais patreiz, nav skaitām par pareizu. Ir vēl kāda iespēja, kā var būt radies nepareizais patreiz. Ņemot pirmo daļu no pareizā patlaban un otru daļu no pašreiz. Tomēr arī šī iespēja nevar kaut cik attaisnot patreiz lietošanu.

Teksts ņemts no grāmatas “Kā latvietis runā…”. Šajā grāmatā ir vēl daudzi interesanti skaidrojumi par tēmu “pareizi-nepareizi” vārdu lietošanu. Varbūt ir vēl kādi strīdīgi vārdi/frāzes?

Tad nu lūk tā. Un kā ar Tevi? Kuru no šiem abiem vārdiem lieto Tu?

Valdības demisija jeb aizeima, hotdogs jeb suņmaizdesainis, katastrofa jeb lielapmērķeza, kosmonauts jeb visumnieks, audiokasete jeb lentveida skaņnesis, audiofails jeb slepenais skaņpīkšķis.

Kad pirmo reizi islasīju šo rindkopu šajā Tvnet rakstā par jaunvārdiem, radās sajūta, ka portāla redakcija ir pārpublicējusi radio SWH menlā humora topu. Tikai kļūdas pēc šis tops ir parādījies “ziņu” sadaļā, nevis pie jokiem. Taču neviens nekur nebija kļūdījies. Hotdogs Latvijas valodniekuprāt varētu pārkristīts par neizrunājamu vārdu suņmaizdesainis (man šis jaunvārds asiocējas ar kaut kādu maisu vai saini). Kapēc nevar atstāt “karstais suns” vai latviskā “karstmaizīte”? Īsi, konkrēti. Situācija. Narvesenā ieiet 17 gadus vecs jaunietis un prasa: “Man lūdzu vienu suņmaizdesaini ar kečupu un sinepēm…” – smieklīgi :)

Neizprotu arī to, kapēc jāķerās bija pie vārda “audiokasete” un jāpārlatvisko uz “lentveida skaņnesis”. Šis latviskojums man vairās asiocējas ar lentām, kuras atskaņoja 80-tajos. Pie tam – audiokasetes ir uz izmiršanas robežas…

Un vēl. Par to kaseti it kā nieks, lai jau skalda “matus”. Kādēļ pēc visiem šiem gadiem katastrofa ir jāpārsauc par lielmērķezu? Pieņemsim, šo jaunvārdu latvieši pieņem un izdomā Katastrofu Medicīnas Centru pārsaukt par Lielmērķezas Medicīnas Centru. Vai nav gatavais cirks ar tiem valodniekiem? Tāda sajūta, ka viņi weekendos sanāk kopā kādā bārā, pasūta alu un tad taisa tādu kā brainstorm, nobalso par labāko vārdu (nu jau promiļu ietekmē) un viss gatavs. Jauns jaunvārds tiek pasniegts uz zelta paplātes.

Nav jau patiesībā tik slikti, kā tas izskatās. Valodnieki ir vajadzīgi, par to es nešabos. Bet vajag tomēr piedomāt pie jaunvārdu darināšanas. Vajadzības gadījumā pieaicināt kādu attiecīgās jomas speciālistu, lai nesanāk tādi jaunvārdi kā “galvene” (saite), kas vidējam aritmētiskajam lietotājam vēl šobaltdien nav īsti saprotams jēdziens. Savulaik arī bija panesusies ironiska jautrība ap jaunvārdu “starpene”, kura skaidrojumu es pat īsti nezinu. Bet anatomiski starpene sievietēm zonā starp vagīnu un anālo atveri.

Protams, ir arī vairāki jaunvārdi, kurus latvieši ir pieņēmuši, piemēram, mēstule, kura savulaik kļuva pat pa gada nevārdu, ja atmiņa neviļ. Šeit var aplūkot veikmsīgākos jaunvārdus (dators, lejupielāde, izvēlne) un nevieksmīgākos (emuārs, sāknēšana, maršrutizators).

Un jā, turpinot tēmu par googles tulkotāju – šodien pamanīju, ka iztulkotais rādās arī vārdnīcas stilā. Šādi:

Tā kā jau vairākus gadus nelietoju Tildes vārdnīcu, tad šī ir samērā laba alternatīva.

Lai arī cik man nepareizi tas liktos, tomēr nevienu reizi tā arī neesmu tiem cilvēkiem uzjautājis, kapēc viņi raksta tā un ne savādāk. Tā arī neesmu no sapratis. Kādam idejas kapēc tā notiek?

P.S. Nebiju iedomājies, ka vārdu “trenēties” var rakstīt ar diviem “n”.