Šodien studijā ir bērnu spārnotie teicienie. Sava patiesība tur ir.

Ja gribi patikt meitenei, tev viņai jāsaka, ka viņa ir skaista pat tad, ja viņa tāda nav. Roberts – 7 g.

Cilvēks pats nevar izdomāt, ko apprecēs, kad izaugs liels, jo to izdomā Dievs. Un, kad jūs esat apprecējušies, tikai tad tu atklāj, kur esi iegrābusies. Krista – 8 g.

Kad esi izaudzis un gribi precēties, tev ir jāatrod meitene, kurai patīk tas pats, kas tev. Piemēram, ja tev patīk sports, vajag, lai arī viņai patiktu. Alans – 10 g.

Kad puisis un meitene ir iemīlējušies, viņi iet uz kino, lai varētu sēdēt blakus. Stefans – 8 g.

Iemīlējušies kafejnīcā visu laiku blenž viens uz otru, kamēr atdziest ēdiens. Normāli cilvēki vairāk domā par ēšanu. Breds – 8 g.

Ja tu nobučo kādu meiteni, tev ar viņu obligāti jāprecas. Haralds – 10 g.

Ja tev nav daudz piķa, tu nevari bučot meiteni, jo viņām vienmēr jādāvina visādas dāvanas, konfektes un gredzeni. Juris – 10 g.

Mīlestība pati tevi atradīs. Pat, ja tu mēģināsi no tās noslēpties. Vismaz man tā vienmēr ir: kopš 5 gadu vecuma es slēpjos no meitenēm, bet viņas mani vienalga vienmēr atrod. Dāvis – 8 g.

Es domāju, ka mīlestība ir muļķīga padarīšana! Bet varbūt es tomēr kādreiz pamēģināšu, kad izaugšu. Filips – 9 g.

Labāk ir būt vienai. Ja es vēlāk apprecēšos, man būs jāmaina autiņi bēbjiem. Fuu! Bet varbūt es zvanītu mammai, lai viņa atbrauc un to izdara. Kristīna – 8 g.

Mīlestība ir tā kā sniega lavīna – tev ir jāmūk, lai izglābtu savu dzīvību. Jānis – 9 g.

Ja iemīlēšanās iet tikpat ilgi, cik es mācījos lasīt, tad es to negribu darīt! Gita – 7 g.

Mīlestība esot pasaulē svarīgākā lieta, bet, manuprāt, basketbolam arī nav ne vainas. Georgs – 8 g.

Lai iemīlētos, tev jātiek sašautam ar kaut kādu tur bultu, taču pārējais vairs neesot sāpīgi. Miks – 8 g.

Mīlestība ir tad, kad sieviete un vīrietis viens otram apsola būt kopā slimībās, grūtībās un bēdās. Māris – 10 g.

Jaunais modes kliedziens un stafetes “7 lietas” kociņš, pēc Gastona un Madaras ierosinājuma, ir sasniedzis arī mani. Pašā sākumā bija doma šo septiņlietu ierakstu pārvērst par 7 ierakstiem vesalas nedēļas garumā. Bet laikam pārdomāju. Rakstīšu pēc principa all in one.

Esmu gājis svētcoļojumā uz Aglonu
10 klases vasarā man tika piedāvāts iet svētceļojumā no Salaspils uz Aglonu. Švētceļojumi parasti notiek augustā, kad liela daļa kristiešu mēro ceļu uz Aglonu.
Patiesībā nemaz tik grūti nebija 2 nedēļas iet ar kājām, kā tas varētu sākumā likties. Galvenais ir ērti apvai – tad arī ar iešanu nav nekādas problēmas. Tās sajūtas, kad pēc 2 nedēļu iešanas sasniedz Aglonu ir tāpat kā karstā vasaras dienā padzerties aukstu ūdeni… Tiesa, šajās divās nedēļās neiztikām bez visādiem jokiem, piemēram matu balināšana…:)

Pārējos 6 faktus – zemāk.

Pirmā draudznene iepazīta internetā
7. vai 8. klase. Mājās bija tiko pieslēgts DSL interneta pieslēgums, kas man uzreiz ļāva daudz lielākos apmēros ieapzīties ar internetu kā tādu. Tika sīki un smalki ieapzīas visas lielākās vietnes un ziņu portāli, līdz iekš TVnet atradu sadaļu “Čats”, kas beigās arī nepalika neizmēģināts. Tur sanāca sākt privātčatu ar kādu meiteni no Rīgas vārdā Dace. Vārds pa vārdam – līdz tika norunāta tikšanās… Tiesa, šīs attiecības ilgāk par 3 dienām neilga, jo man bija jābrauc atpakaļ uz Liepāju, līdz ar to nekāds prātīgs turpinājums nesanāca.

Blombes
Tā pat kā Mārim, arī man nav nevienas blombes zobos dēļ caurumiem. Taču blombēdti savulaik tika piena zobi. Taču pamatīgu kapitālo remontu ir izpelnījies priekšējais zobus, kuru 13-14 gadu vecumā atstitu pret velosipēda stūres ragiem, kā dēļ neliels fragments no zoba aizgāja nebūtībā.

Vadītāja aplciecība
lai arī cik ironiski nebūtu, šis process man ievilkās teju 9 mēnešu garumā. Galvenās problēmas sagādāja tiešī valsts braukšanas eksāmens, kuru liku vairāk kā vienu reizi. Mūžīgi pieļāvu kādu neuzmanības kļūdu, kas man maksāja 10 soda punktus un iespēju eksāmenu likt tikai nākamajā reizē. Neaprakstāms prieks bija brīdī, kad nokārtoju…

Pase
Dīvaini, bet man negribas savu tagadējo pasi mainīt pret jaunā parauga pasi. Iemesls ir visnotaļ interesants – mana tagadējā pase ir izdota Sieviešu dienā (8. marts). Ja vien to izdošanas datumu varētu atstāt tādu pašu, tad arī piekristu mainīt…:)

Tīņu žurnāli
Sākumskolā un pamatskolas sākumā biju visai neapmierināts uz saviem vecākiem, ka viņi man ļoti nelabprāt pirka visus tobrīd topā esošos tīņu žurnālus (Mana, Laba, Sīrups uc). Tagad, atskatoties uz to laiku atpakaļ, pašam nāk smiekli pa sevi. Un – neko jau neesmu arī zaudējis, nelasīdams tos žurnālus.

Vinegrets
Es jo projām nevaru ieēst vinegretu, kopš brīža, kad  otrajā klasē to pārēdos, piekozdams klāt speķa pīrādziņus. Pīrādziņus es atsāku ēst kaut kad 8. klasē. Biešu salāti tika paķerti komplektā līdzi – tos arī atsāku ēst tikai kādā 8. vai 9. klasē. Bet vinegretam vēl neesmu ticis pāri…:)

Stafeti nododu tālāk šādiem cilvēkiem:

• Reinim no Disfunk – es zinu, ka Tu vari kaut ko labu uzrakakstīt
• Nākamais puļķītis tiek lalala
• ish`am no deelis.lv arī
• Puļķītis tiek iepuļķēts arī Jokerz`am, jo sen no viņa nekas lelāks par 3 rindiņām nav dziedēts
• Cone arī tiek iepuļķēts, jo varētu būt interesanti lasīt
• Edijam, lai pastāsta kādu piedzīvojumu ar mašīnām
• Un pēdējo puļķi tiek iepuļķē manofstyle no manofstyle.lv

Nezinu kas un kā, bet man pret lugām laika gaitā izstrādājās nepatika. Nu vienkārši nevarēju tās palasīt. Varbūt vaina bija skolotājā, bet nu ko tur vairs. Kas bijis bijis.

Tiko prātā ienāca muļķīga doma – vai tad lugas skolniekiem nebūtu daudz vieglāk iemācīties/izlasīt, ja tās būtu kādā komiksu veidā sastādītas? Protams, var jau arī no Atlanta mēģināt dabūt kādu A4 lapas izmēra atreferējumu no tās lugas, bet vai tā būs izeja?

Katrā ziņā ir patīkami paskatīties uz mazajiem pirmklasniekiem, kas ir uzpucēti tā kā tādas lellītes un ar puķu pušķi rokās dodas iekarot savu mācību iestādi.

Mana pirmais septembris ir tāds kā neliels attskaites punkts uz aizgājušo posmu, kad ir vērts pavērties atpakaļ uz visu izdarīto un neizdarīto. Tad nonācu pie secinājuma: “Bāc, laiks gan ātri paiet…Tiko jau bija septembris un nu jau atklal ir septembris”.

Un kā Tev?

Veiksmīgu 1, septembri. Bet tā prātīgi, lai nesanāk kā šīm meitenēm 2005. gada septembrī :)

# Nākamais lielais notikums manā dzīvē ir darba maiņa uz tādu, kas ir par manu specialitāti un pašam arī ļoti iet pie sirds. Darbs nav grūts un kaulus nelauž, bet radošs gan. Un kurš teica, ka Liepājā nevar nevar atrast labu darbu? Es zinu, kurš! :) Atzīšos, ka arī pats vienu brīdi aktīvi skandināju apkārt frāzi “Prom no Liepājas… Rīga, Rīga, gaidi mani, es nāku jau!”. Teikšu godīgi, ka darbs pats atnāca pie manis. Sakritība? Veiksme? Varbūt jāpateicas Augstākajam spēkam? Un jā – uz šo brīdi es jūtos vairāk kā ieguvējs, nevis zaudētājs paliekot Liepājā.

Par pašu darbu – pastāstīšu kaut kad vēlāk, kad jau būšu +/- iestrādājies un apguvis visu specifiku.

# Starp citu, dažas nedēļas atpakaļ saņēmu savu pasūtīto BodiPod. Par šo brīnumu vēl jāuzraksta kāds review, jo to jau biju solījis izdarīt.  Varu pateikt, ka tā mantiņa ir ļoti ērta un tajā arī var droši gulēt. Neesmu nožēlojies šo pirkumu.

# Šodien sarīkoju pats savu lokālo Linkin Park koncertu piedaloties manam datoram, Winampam un man pašam – kā klausītājam. Laikam tomēr vajadzēja braukt vakar uz šo koncertu, jo uzreiz nāk atmiņā Korn koncerts Arēnā.

Ik rītu, ejot uz darbu un/vai skolu, sanāk iet garām šai mācību iestādei un ik reizi šausminos par to skatu, kas tur notiek. No rītiem pie skolas sētas ieejas pulcējas bars ar nepilngadīgiem jauniešiem (12-16 gadus veci) no šīs skolas, kas tur ik rītu stāv un smēķē, grauž saulespuķu sēklas un spļaudās.

Vai tad skolas vadība nevar kaut ko darīt lietas labā, lai savaldītu savus jauniešus, kas piedrazo ielu? Saprotu, ka ar piezīmēm dienasgrāmatās un vecāku saukšanu nekas nebūs līdzēts. Arī ar policijas izsaukšanu nekas prātīgs nebūs darīts – tas būtu tāpat, kā baložu barā iesviest kādu kastani – visi baloži izlido uz visām pusēm un pēc brīža atkal ir klāt. Tā pat būtu ar tiem bērniem… Nezinu vai tas būtu koreklti/likumīgi, bet vai tad skola nevar ierīkot kādu stūr, kur tiem mazajiem atgarīgajiem uzvilkt dūmu? Vismaz uz ielas nestāvēs un nebojās man skatu pa logu ārā…

Es neko neteiktu, ja tas viss notiku kādā Liepājas attālākā rajonā, bet tagad tas ir bez maz vai centrā un pretī manām mājām…

Bet tāda laikam ir mūsdienu jaunatne. Neko padarīt.

Šodien manā īpašumā nonāca tik pat unikālas frāzes un izteicienieni jeb izraksti no krievvalodīgo atestācijas eksāmeniem latviešu valodā. Uz šo brīdi mana spārnotākā frāze ir “Diskotēkā mēs gejojām”… Lai Jums jautra nedēļas otrā darba diena.

Bērnībā mana mīļāka pasaka bija “Sarkanais cepurītis”.Brīvajā laikā es guļu ar sava rajona draugiem.

Kursos es nobeidzu frizieri.

Es nokārtojos eksāmenā loti labi

Man patīk uzraudzīt televizoru.

No rīta mēs izbirām no gultas.

Hokeja turnīrs staigāja pa Somiju.

Siguldā auga dižozoli, kas interesējās par vēsturi.

Uz darbu es braucu kājām.

Es ar ausi nesu mazu auskaru.

Mans dēls ir līdzīgs tēva vīram.

Šodien es pamodos uz astoņiem pulksteņiem.

Dzērvenes aizlido rudenī kāšos.

Es esmu bezdarbnieks. Šo profesiju es ieguvu darbā.

Mans vīrs ir bālgalviņš.

Pusdienas pārtraukums no vieniem līdz otriem.

Man lielas pelēkas ausis, bet tavam zilas.

Mēs ar bērniem atpūšamies kapā.

No tīta patīriju zobus, izmazgājos.

Tēvs ir gara auduma cilvēks.

Lāčplēsis ir dzejnieks.

Mēs jauki braucījāmies ar velosipēdu.

Esmu dzimis Pleskavas pagalmā

Diskotēkā mēs gejojām.

Pēc baigā institūta es aprecējos.

Baznīcā notika ērgļu mūzikas koncerts.

Es esmu divistabu dzīvoklis.

Es adu dēlim zeķes.

Mans draugs ir blondīne ar zilām acīm.

Mani bērnībā no bērnudārza noņēma tētis.

Mūsu namam ir deviņi stāvokļi.

Mēs braucījāmies trolejbusā.

No rīta es ēdu sviestu ar vīru.

Viss kaimiņienes suns sagāja mūsu verandā

Šnicele cūka.

Zobus rauj no sētas puses.

Grūtais roks.

Pankūkas bezpeņa.

Salātu pupi ar gaļu.

Pie mums vīrieši drīkst precēt tikai vienu sievieti, to sauc par vienveidīgumu.Mūsu mājās, katram ir sava istaba. Tikai tētim nav, viņam ir jāguļ pie mammas.Dārza rūķiem ir sarkanas cepures, lai pļaujot mauriņu, viņus nesabrauktu.

Vīrieši nevar precēt vīriešu, jo tad neviens nevar vilkt līgavas kleitu!

Dzīvības apdrošināšana ir tā nauda, ko saņem, kad izdzīvo nāvējošu negadījumu.

Mani vecāki pērk tikai pelēko tualetes papīru, jo tas jau reiz ir ticis izmantots un tā mēs palīdzam apkārtējai videi.

Vispār adoptēšana ir labāka. Tad vecāki var izvēlēties bērnu un nav jāņem, kas viņiem nejauši tiek.

Ādams un Ieva dzīvoja Parīzē.

Pa nedēļu Dievs dzīvo debesīs. Tikai svētdienās viņš pārceļas uz baznīcu.

Mans brālis nokrita no koka un viņam bija smadzeņu izgruvums.

Ziemeļu puslode griežas pretēji dienvidu puslodei.

Govis nedrīkst ātri skriet, lai neizlīst piens.

Sliekas nevar iekost, jo viņām priekšā un aizmugurē ir tikai astes.

Persiks ir kā ābols ar paklāju pa virsu.

Zivju pirkstiņi jau sen ir miruši. Tie vairs nevar peldēt.

Pēc tam, kad cilvēki pārtrauca būt mērkaķi, tie kļuva par ēģiptiešiem.

Vilciens apstājās ar sīcošām bremzēm un pasažieri iztukšojās uz perona.

Pavasaris ir pirmais no četriem gadalaikiem. Tad vistas dēj olas un zemnieki kartupeļus.

Onkulis aizveda cūku uz šķūni un tur to nogalināja ar vectēvu.

Manai tantei bija tik spēcīgas locītavu sāpes, ka viņa nevarēja pacelt rokas virs galvas. Ar kājām bija tāpat.

Pagājušajā svētdienā tētis ļoti vēlu pārradās mājās. Viņš bija apmaldījies pilsētas parkā.

Kad daiļslidotājā griezās piruetēs, viņas svārciņi pacēlās pašas radītajā vējā.

Aplis ir apaļš kvadrāts.

Zemeslode griežas 365 dienas katru gadu. Katrus četru gadus viņai vajag vienu dienu vairāk, un tas kā reiz tieši februārī. Kāpēc es gan nezinu. Varbūt tāpēc, ka februāri ir aukstāks un tad ir nedaudz grūtāk griezties.

Mana māsa ir ļoti slima. Viņa katru dienu dzer pa tabletei. Bet viņa to dara slepeni, lai mūsu vecāki nesatrauktos.

Viens no vislietderīgākajiem dzīvniekiem ir cūka. No tās var visu izmantot: gaļu ēšanai, ādu materiāliem apvilkšanai, sarus sukām un vārdu kā lamuvārdu.

Zivis dēj olas, krievu zivis pat kaviāru.

Zoodārzā ir forši. Tur var redzēt dzīvniekus, kādi pat neeksistē.

Vakar mēs gājām ar skolotāju pastaigāties parkā. Māja pretī parkam ir dzemdību nams, kur mammas dzemdē bērnus. Viena dzemde paskatījās pa logu un pamāja mums.

atrasts draudzīgajā portālā

Ja tā tagad padomā, tad piens man vairs nav kļuvis par ikdieiņšķu lietu, kas ietilpst dienas ēdienkartē, piemēram pie brokastīm. Drīzāk piens ir kļuvis par lietu, ko vairāk ikdienā man nesanāk nobaudīt, kopš cenas ir cēlušās nenormālos tempos.

Kur tie laiki, kad litru pienu varēja iegādāties pat nieka 16 santīmiem. Varēja nest mājās pakām piena un dzert uz nebēdu. Bet tagad? Tas pats litrs piena maksā jau vidēji 55 santīmus. Eh, saprotu, ka inflācija, bet…

Kaut manā laikā, kad mācījos vidusskolā, būtu bijuši pieejami piena automāts, kā tas ir tagad manā ex vidusskolā. Tiesa, tas ir domāts jaunāko klašu skolēniem, bet neviens neliedz arī kādam vidusskolēnam pamieloties ar šo balto dzērienu.

Vēl kas… esmu dzirdējis, ka sākumskolēni un pamatskolēni līdz kādai 6-7 klasei izturās ar skepsi pret pienu. Neesmu tikai sapratis kapēc. Tapēc, ka balts? Tapēc, ka neviens to nedzer un domāts zīdaiņiem? Fantas un kolas ir garšīgākas? A pienu ar garšiņu var dzer un dzer daudz…tā vismaz mazais brālēns darīja :)

Katrā ziņā iesaku ikvienam dzer pienu, lai aug liels un spēcīgs.

Ak jā – pacelsim piena glāzes par Toma dienasgrāmatu, jo vakar bija 17. decembris, kas nozīmē – 1 gada jubilejums.

* PTO – piena trūkums organismā