Pirms kāda laika es jau rakstīju par frāzēm un izteicieniem, kas izņemti no skolēnu domrakstiem un spārnotajiem izteicieniem – no krievu skolēnu atestācijas eksāmeniem latviešu valodā.
Šodien studijā ir bērnu spārnotie teicienie. Sava patiesība tur ir.
Jaunais modes kliedziens un stafetes “7 lietas” kociņš, pēc Gastona un Madaras ierosinājuma, ir sasniedzis arī mani. Pašā sākumā bija doma šo septiņlietu ierakstu pārvērst par 7 ierakstiem vesalas nedēļas garumā. Bet laikam pārdomāju. Rakstīšu pēc principa all in one.
Esmu gājis svētcoļojumā uz Aglonu
10 klases vasarā man tika piedāvāts iet svētceļojumā no Salaspils uz Aglonu. Švētceļojumi parasti notiek augustā, kad liela daļa kristiešu mēro ceļu uz Aglonu.
Patiesībā nemaz tik grūti nebija 2 nedēļas iet ar kājām, kā tas varētu sākumā likties. Galvenais ir ērti apvai – tad arī ar iešanu nav nekādas problēmas. Tās sajūtas, kad pēc 2 nedēļu iešanas sasniedz Aglonu ir tāpat kā karstā vasaras dienā padzerties aukstu ūdeni… Tiesa, šajās divās nedēļās neiztikām bez visādiem jokiem, piemēram matu balināšana…:)
Pārējos 6 faktus – zemāk.
Kad es vēl gāju vidusskolā, tad kā obligātā literatūra bija jālasa dažas lugas. Arī pamatskolā bija jālasa lugas. Pēc tam bija jāraksta visādas ieskaites un domraksti par attiecīgo lugu.
Nezinu kas un kā, bet man pret lugām laika gaitā izstrādājās nepatika. Nu vienkārši nevarēju tās palasīt. Varbūt vaina bija skolotājā, bet nu ko tur vairs. Kas bijis bijis.
Tiko prātā ienāca muļķīga doma – vai tad lugas skolniekiem nebūtu daudz vieglāk iemācīties/izlasīt, ja tās būtu kādā komiksu veidā sastādītas? Protams, var jau arī no Atlanta mēģināt dabūt kādu A4 lapas izmēra atreferējumu no tās lugas, bet vai tā būs izeja?
Skat, kā… vasaras trīs mēneši ir aizvadīti un klāt jau ir nākamie 3 rudens mēneši. Man jau kuro gadu pēc kārtas pirmajā septembrī nekādas īpašās sajūtas neuzliesmo, kā tas bija pirms gadiem 14. Vienīgi par to “ka šodien kaut kas ir” liecina no rīta redzētie cilvēki, kas ir uzpucējušies un ar puķēm pulcējas pie savas mācību iestādes. Lielveikalos arī tedzami tā pavairāk glītāk ģērbušies jaunieši, nekā ikdienā. Viekalos pie puķu stendiem ir redzamas civēku rindas… Bet es, kā vienkāršs civlēks eju garām un nodomāju: “Cik labi, ka man tā vairs nav…”.
Katrā ziņā ir patīkami paskatīties uz mazajiem pirmklasniekiem, kas ir uzpucēti tā kā tādas lellītes un ar puķu pušķi rokās dodas iekarot savu mācību iestādi.
Mana pirmais septembris ir tāds kā neliels attskaites punkts uz aizgājušo posmu, kad ir vērts pavērties atpakaļ uz visu izdarīto un neizdarīto. Tad nonācu pie secinājuma: “Bāc, laiks gan ātri paiet…Tiko jau bija septembris un nu jau atklal ir septembris”.
Un kā Tev?
Veiksmīgu 1, septembri. Bet tā prātīgi, lai nesanāk kā šīm meitenēm 2005. gada septembrī :)
# Viens no pēdjā laika svarīgākajiem notikumiem ir tas, ka beidzot, ar otro piegājienu, esmu pieviecis pirmo kursu ceļā uz savu bakalauru bijušajā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā jeb Liepājas Universtātē. Starp citu, tikai šodien oficiāli savu mācību iestādi varu saukt par Liepājas Universtāti. Par pašu procesu sīkāk var lasīt te.
# Nākamais lielais notikums manā dzīvē ir darba maiņa uz tādu, kas ir par manu specialitāti un pašam arī ļoti iet pie sirds. Darbs nav grūts un kaulus nelauž, bet radošs gan. Un kurš teica, ka Liepājā nevar nevar atrast labu darbu? Es zinu, kurš! :) Atzīšos, ka arī pats vienu brīdi aktīvi skandināju apkārt frāzi “Prom no Liepājas… Rīga, Rīga, gaidi mani, es nāku jau!”. Teikšu godīgi, ka darbs pats atnāca pie manis. Sakritība? Veiksme? Varbūt jāpateicas Augstākajam spēkam? Un jā – uz šo brīdi es jūtos vairāk kā ieguvējs, nevis zaudētājs paliekot Liepājā.
Par pašu darbu – pastāstīšu kaut kad vēlāk, kad jau būšu +/- iestrādājies un apguvis visu specifiku.
# Starp citu, dažas nedēļas atpakaļ saņēmu savu pasūtīto BodiPod. Par šo brīnumu vēl jāuzraksta kāds review, jo to jau biju solījis izdarīt. Varu pateikt, ka tā mantiņa ir ļoti ērta un tajā arī var droši gulēt. Neesmu nožēlojies šo pirkumu.
# Šodien sarīkoju pats savu lokālo Linkin Park koncertu piedaloties manam datoram, Winampam un man pašam – kā klausītājam. Laikam tomēr vajadzēja braukt vakar uz šo koncertu, jo uzreiz nāk atmiņā Korn koncerts Arēnā.
Nav jau nekāds dižais noslēpums, ka man pie mājām blakus ir palīgskola (vismaz es tā to saucu), jo pēc papīriem tā skaitās kaut kāda internātskola vai kas tamlīdzīgs, kurā skolojās grūti audzināmie bērni un tamlīdzīgi kadri.
Pirms pāris dienānm Jūs jau lasījāt rakstu par dažādām unikālām frāzēm, ko nejaušības pēc ir uzrakstījuši otro klašu skolēni.
Šodien manā īpašumā nonāca tik pat unikālas frāzes un izteicienieni jeb izraksti no krievvalodīgo atestācijas eksāmeniem latviešu valodā. Uz šo brīdi mana spārnotākā frāze ir “Diskotēkā mēs gejojām”… Lai Jums jautra nedēļas otrā darba diena.
…labākās frāzes, kas apkopotas no otrklasnieku domrakstiem un sacerējumiem. Ir jau lasītas dažādas unikālas frāzes, kas tiek apkopotas pēc centralizēto eksāmenu nokārtošanas (iz pamatskolēnu un vidusskolēnu puses), parsti latviešu valodā, literatūrā un citās valodās. Šādas pērles jau ir samērā bieži skatītas, lasītas un klausītas. Tagad piedāvāju iepazīties, kā jau sākumā minēju, ar otrklasnieku pērlēm.
Šodien jutu, ka man ir PTO*. Daudz nedomādams, devos ledusskapja virzienā un ielēju sev no pakas glāzē pienu un izdzēru sausu. Najm, sen nebiju sajutis ko tik garšīgu savā mutē. Ņēmu un pielēju nākamo glāzi ar pienu.
Ja tā tagad padomā, tad piens man vairs nav kļuvis par ikdieiņšķu lietu, kas ietilpst dienas ēdienkartē, piemēram pie brokastīm. Drīzāk piens ir kļuvis par lietu, ko vairāk ikdienā man nesanāk nobaudīt, kopš cenas ir cēlušās nenormālos tempos.
Copyright © 2004 - 2007
Spēcināts ar Wordpress un hostings no iclub hostinga
Dizainu zīmēja un pielāgoja Toms Atte