Pirms kāda laika uzgāju servisu play.fm, taču mani tas neuzrunāja. Pirms kādām divām nedēļām Pēteris man vēlriez ierādīja šo servisu.  Šoriez mani paķēra un nu jau esmu patstāvīgs play.fm lietotājs.

Atšķirība no last.fm ir tāda, ka šeit nepiedāvā atsevišķas dziesmas, bet gan sagatavoti DJ seti dažnedāžādos žanros.

Tad nu šīs svētdienas atklājums ir Hollywood Undead (links uz MySpace), kurus pavisam nejauši atklāju, klausoties lats.fm, zem taga “city”. Iepatikās. Ceru, ka neesmu vienīgais, kam iepatikās.

Hollywood Undead – City

Beidzot tas ir noticis, mēs esam sadzirdēti! Coming Soon pirmo reizi, sadarbībā ar MicRec, klajā laiž radiosinglu Pelēka Saule. Dziesma jau dzirdama radiostacijās visā Latvijā. Tās pilnā versija – www.doremi.lv (Tur pagaidām šī dziesma nav atrodama. Toms)

Rokgrupu konkursā „Roka Leģions”, Coming Soon, izpelnījās žūrijas locekļa Guntara Rača atzinību, tādējādi gūstot iespēju ierakstīt un digitālā formātā izlaist dziesmu „Pelēka Saule” sadarbībā ar MicRec.

“Man patīk liepājnieku „Coming Soon” melodiskā roka veiksmīgā sintēze ar kaut ko līdzīgu „Dzelzs Vilka” enerģijai un jaudai. Arī grupas attieksme pret visu ko viņi dara ir apsveicama. Savukārt pēc vizuālā izskata viņus jau tagad var likt uz žurnālu “Rock Sound” vai pat “Rolling Stones” vāka un sūtīt pa Eiropas rokfestivāliem.” – savu izvēli smaidot pamato Guntars Račs.

Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi par mums doto iespēju, jo visi zina, cik jaunām grupām grūti izsisties. Pelēkās Saules ideja nemaz nav tik drūma, kā sākumā varētu likties. Dziesma tika uzrakstīta ar domu par labāku rītdienu, jo, paši redzam cik daudz nejēdzību ir pasaulē, bet ir cerība, ka tas viss reiz beigsies, un putekļi, kas sauli padarījuši pelēku, izklīdīs.

via

Tad nu pagaidām šo dziesmu var noklausīties draugiem.lv mūzikas sadaļā.

Man, piemēram, tā dziesma patīk. Un kā Tev?

Tā nu ir sanācis, ka esmu beidzot šajā nedēļas nogalē apmeklējis lielāko izklaides centru/nakts klubu Liepājā – Big7 (saite), kurš atrodas Liepājas centrā uz Baznīcas ielas nu jau vismaz 5 gadus. Un tikai šajā nedēļās nogalē pirmo reizi tur pabiju.

Īpaši priekš nezinātājiem/neliepājniekiem – Liepājā Big7 ir kaut kas līdzīgs Essential klubam Rīgā. Varbūt kļūdos, bet nu man tā liekas. Precīzāku salīdzinājumu var izteikt tie cilvēki, kas pabijuši gan “bigos”, gan “esītī”.

Pirms tam biju dzirdējis visādus nostāstus, ka tur notiek tā un šitā, šitā un tā, kautiņi utt. Bet tie ir tikai nostāsti, kas vismaz manā pirmajā apmeklējuma reizē nepiepildījās. Iespējams, man noveicās… To pašu bija dzirdējusi arī viena dāma, ar ko kopā gāju uz Big7. Viņa, tāpat kā es, arī nekad iepriekš nebija bijusi tajā klubā.

Tā kā bija jau pirms tam izlemts iet iekšā pa VIP ieeju , jo tā mums ieteica Līga, kura jau Big7 ir bijusi vairākas reizes. Ko tad VIP dod – pa 7 latiem iespēju tikt visās piecās deju zālēs. Kā atpazīšanās zīmi ap roku apliek zilu/sarkanu/rozā/dzeltenu aproci. Šajā vakarā pagadījās sarkana aproce… Tā kā man bija pirmā reize šajā klubā, tad tika rekomendēta šāda tikšana iekšā, lai var izstaigāt visas zāles, nevis pa kādiem 3 latiem nīkt kādā chill vai r’n'b zālē.

Ieejot iekšā pirmā doma: kāds šiet skudru pūznis. Visādas ejas, trepes uz augšu un leju, gaitenis pa labi, gaitenis pa kreisi un visur cilvēki staigā un savā starpā sarunājas, kā rezultātā viss šis izskatās pēc skudru pūžņa… Ja es viens pats tur ietu, es noteikti pirmajā reizē apmaldītos un pēc mirkļa kādam apsargam prasītu “Kā nokļūt tur pie ieejas?”.

Tika izstaigātas visas zāles un katrā bija kaut kas savus, kas piesaistīja.

Par dzērieniem pie bāra. Cenas, manupāt, samērā demokrātiskas un atbilstošas – čehu Krushovic alus maksā Ls 1.50 par pudeli, sula 70 santīmi. Visādi kokteiļi un skrūves, cik man stāstīja, maksā Ls 1.70 un augstāk, atkarībā no tilpuma.

Katrā ziņā esmu patīkami/pozitīvi pārsteigts pēc šī kluba apmeklējuma, jo biju gaidījis/dzirdējis kaut ko pavisam citu. Arī nesanāca sastapties ar aizdzērušiem urālu puišiem, kuriem pamatfrāze ir “Есть покурить?”, par ko arī biju visnotaļ pozitīvi pārsteigts.

Arī mīts par to, ka tur iet izklaidēties tikai kreivu tautības cilvēki, ir nepatiess. Jo es apkārt redzēju/dzirdēju samērā daudz latviešu valodu, kā arī angliski runājošos varēja redzēt un man pat pa kreivisko izdevās parunāties ar kādu lietuvieti, kas ar savu kompāniju bija no Palangas atbraukuši izklaidēties vai noorganizēt kādu vecpuišu ballīti. Īsti tā arī nesapratu. Beigās viņš man pat iedeva savu telefonnumuru un piekodināja, lai viņam zvanu, kad esmu Palangā… :)

Vēlkādreiz gribētos izbaudīt Chill Out restorāna piedāvātās iespējas, kuram sestdien vairākas reizes pagāju garām, bet nevieu reizi neaturēju pie tā.

Visā visumā – pozitīvi.

P.S. Big7 mājas lapā latviešu valoda gan tā pasmagāk pieklibo attiecībā uz garumzīmēm un mīkstinājumzīmēm…

Lielākais festivāls šogad Latvijā tika aizvadīts godam. Bet vai kvalitatīvākais – tur gan domas dalās.

Bet nu par visu no sākuma.

Pirmā diena un vakars. Viss sākās piekdienas pēcpusdienā, kad pie Liepājas robežas (tur kur tas enkurs) tika sagaidīts Gastonz ar Andu un Itu. Tālāk ceļš turpinājās uz manu pagalmu ar nelielu ekskursiju pa Liepāju, jo man bija jāizvadā pa vietām darba kolēģi, jo tā sanāca, ka piekdienā darbu beidzām neparedzēti ātri un vajadzēja tikt līdz Grobiņai, lai paņemtu dažas mantas. Bet tas jau ir cits stāsts…

Pēc kādas pusstundas veiksmīgi ar visu braukāšanu pa pilsētu, bijām jau pie manis klāt un Gastonz ar dāmām sāka iekārtoties, būvējot teltis un atklimatizējoties no brauciena.

Pēcāk jau tika pieņemts lēmums lēnām sākt iet uz pasākuma norises pusi to apvienojot ar pastaigu pa Jūrmalas parku. Parkā tika satikts Viktors – staigājošā Liepājas leģenda, kas tirgo it kā īstus D&G un Rolex rokas pulksteņus pa četriem latiem gabalā. Pulksteņus gan nenopirkām… Un jā – Viktors par samakstu arī mums uzdziedāja. Bija jautri ne tikai mums, bet arī visiem apkārtesošajiem cilvēkiem… :) Pēc kādas pus stundas viņš atkal mēģināja mums notirgot kādu no pulksteņiem, bet pēc brīža saprata, ka pie mums jau bijis.

Tad nu pienāca brīdis un mēs lēnām sākām bīdīties uz ieejas pusi. Pirms tam mums vēl pievienojas Ruslans… Kā pa brīnumu nekādas rindas pie ieejas nebija. Pēc nelielas drošības pārbaudes, visi tikām iekšā un lēnām devāmies uz lielās skatuves pusi. Mūsu mērķis bija redzēt/dzirdēt Liquido, ko mēs arī godam izdarījām. Pēc tam devāmies meklēt kaut ko ēdamu. Kļūddas pēc es par frī kartupeļiem un šašļikiem samaksāju tikai vienu latu, bet Gastonz par to pašu porciju samaksāja 5 latus.

Man pirmais vakars jau beidzās ap pulkstens 2 naktī līdz ar Reamonn sniegumu, jo kaut kādā veidā pazaudēju visus ar ko biju atnācis uz pasākumu. Sazvanīt varēja, bet vai nu nevarēja dzirdēt telefona zvana signālu vai arī neko nedzirdēja, ko saka viens otram. Līdz ar to aizgāju mājās.

Otrā diena un vakars. Salīdzinoši agri jau pamodos. Ap kādiem 10-tiem. Arī pārējie jau bija pamodušies un tika pieņemts lēmums aiziet līdz jūrai paķert iedegumu. Arī atklāju peldēšanās sezonu šogad, lai gan biju ieņēmis spītīgu domu galvā, kad šovasar neiešu peldēties… :) Pēc tam tika pieņemts lēmums, ka vajag kaut ko uzsēst un izvēle krita uz šašļiku, kuru nopirkām Rimi veikalā. Kā pa brīnumu šogad uz bīču Liepājas ielas bija samērā tukšas, ja salīdzina ar pērno gadu, kad pa Liepājas ielām cilvēku masas staigāja katra uz savu pusi. Arī Rimi veikalā nekas neliecināja par pasākumu, kas notiek šajās dienās Liepājā.

Kad jau viss šašļiks tika apēsts, tika sazvanīta Madara un kopā visi jautrā bariņā devāmies uz pasākuma norises vietu. Pirms iešanas iekšā tika arī satikts Fixaiss ar Lieni. Tā kā Fixajam iepriekšējā vakarā tika nozagts viss iespējamais, ko vien varēja nozagt, tad ar Gastonu bijām spiesti nopirkt aproces, lai arī Fixais varētu tikt pasākumā. Šī misija mums bija veiksmīga un arī viņš tika iekšā.

Tad nu visa kompānija devāmies uz lielās skatuves pusi, kur uzstājās Andris Ērglis, tika arī krievu БИ-2.

Pēc tam ar Madaru aizgājām līdz Tele2 teltij, kur savas diskžokeja prasmes demonstrēja Bogdan Taran. Šajā teltī arī Mfz tika satikts, kurš tur čilloja… :)

Pēcāk jau atkal atrados pie lielās skatuves, kur savu muzikālo sniegumu demonstrēja Melo M un bija vērojams lielais ugunsšovs.

Otrajā vakarā es aizgāju gulēt ap kādiem pus sešiem no rīta, pirms tam manā sētā ar Fixo gudri runājām par dažādām lietām, kamēr Gastonz, Anda, Ita un Liene jau saldi gulēja… Lieki pieminēt, ka Fixais otrajā vakarā savu telti uzcēla pie manis, jo nekādus zaudējumus vairs nevēlējās piedzīvot…

Vēl viens interesants fakts ir tāds, ka šogad bija baigi daudz lapsenes, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad bija daudz odi… Kopā pa abām dienām nositām kādas 20 vai pat vairāk lapsenes, taču odus kādus 3…

Runājot par cenām – tīri demokrātiskas. 0,5 alus maksāja Ls 1.20, frī – 1-1,50. Šašļiks vidēji 3-4 lati.

Un tagad pāris bildes ar aprakstiem no pasākuma:

# Tirkīzzilo cilvēciņu gājiens jeb BBP karnevāls.

# Pirms ieešanas pasākuma teritorījā, vajadzēja aiziet ciemos pie Ojāra. Kadrā ir Ita, Anda, es un Ruslans. Gastonz nav ticis kadrā…

# BBP pirmais vakars. Es, Ruslans un Anda mēdamies… :)

# Šādu asprātīgu risinājumu mēs redzējām sestdienas rītā, kad devāmies uz pludmali.

# Pasākuma otrais vakars. Ja nekļūdos, tad šis ir pie Ērgļa uzstāšanās. Nu jau arī Fixais ar Lieni veiksmīgi tikuši iekšā….

# Madara, Baiba un vēl viena dāma, kuras vārdu neatceros/nepateica…:)

# Andris Ērglis priecē ar savām dziesmām…

# Ar Gastonu ārdoties pie Liquido

# Pirmajā vakarā, kad tika meklēts kaut kas ēdams. Gastonz ticis pie saviem šašļikiem ar frī pa pieciem latiem… bet es to pašu porciju dabūju pa vienu latu :)

# Melo M plēšas uz skatuves…

# Reamonn uz skatuves izpilda kādu savu dziesmu…

Rezumē. Katrā ziņā pasākums ir izdevies. Iepazīti daudzi jauni un forši cilvēki. Vēlreiz paldies Gastonam par kompāniju… :)

Noteitki lielākā daļā no jums ir dzirdējuši kas viņš tāds ir – Enrike Iglesiass. Tas ir populārs spāņu dziedātājs, kurš pērnā gada novembra beigās un decembra sākumā sniedza Igaunijā divus koncertus.

Atzīšos, arī man dažas dziesmas, ko izpilda šis spāņu dziedātājs patīk un varu klausīties. Bet vai tad tā nav?

Tad nu stāsts ir šāds. Tā kā esmu pēdējā laikā pasācis klausīties daudz biežāk Capital FM, tad arī pa šo radio staciju ik pa laikam skanēja viena dziesma, kura ļoti man iepatīkās jau tajā brīdī, kad pirmo reizi to dzirdēju, bet nekādi nevarēju atrast/saprast, kas tad tas īsti ir par mūziķi. Tad nu tā tīri nejauši uzzināju, ka šo dziesmu izpilda šis pats Enrike. Tā nu es arī viņu neatpazinu… :)

Kas tā pa dziesmu? Tā ir dziesma, kura tiek izpildīta piedaloties kādai franču dziedātājai vārdā Nadiya. Jā jā, un dziesmas nosaukums ir Tired of being sorry. Pa pusotru dienu es šo dziesmu esmu noklausījies neksaitāmas reizes, bet jo projām nav apnikusi. Interesanti.

Zemāk piedāvāju arī noskatīties šīs dziesmas videoversiju.

Enrique Iglesias et Nadiya – Tired of being sorry

Tā pati dziesma, tikai bez Nadiyas.

Enrique Iglesias – Tired Of Being Sorry

In Afghanistan girls aren’t supposed to play music or sing songs. But 25-year-old Nargiz didn’t care. She started the Burka Band, the first Afghan girl band ever.

via

Mani ne tik ļoti tā mūzika piesaista, bet gan pašas grupas dalībnieces – interesanti paskatīties, kā viņas spēlē bungas, dzied un spēlē ģitāru. Cepuri nost. Video zemāk.

Brīdī, kad man jau mūzika, kas atrodama manā datorā, sēž aknās un gribas ko jaunu paklausīties, es ieslēdzu savu Last.fm, ierakstu kādu mūzikas stilu vēlos dzirdēt un nospiežu “Play”. Viss – sāk skanēt attiecīgā žanra mūzika un esmu apmierināts. Piemēram taga, nu jau kādas 6 stundas pagājušas, man skan mūzika, kas Last.fm`ā ir atrodama zem atslēgas vārda (tag) “chillout”. Un man patīk. Esmu ļoti apmierināts par neuzkrītošo mūziku, kas man fonā skan. Tik tiešām… Vēl esmu klausījies mūziku, kas ir definēta zem tādiem atslēgas vārdiem, kā: chill, lounge, relax. Atsauksmes no manas puses ir pozitīvas. Patīkami.

P.S. Teikšu atklāti – pirms tam likās, ka Last.fm tāds fufelis vien ir…

Katrā ziņā, visai interesanti. Bija arī kaut kāda amerikāņu grupa Līdzīgā veidā izdarās arī Stomp, kas savas uzstāšanās laikā izmanto miskastes, slotas un citus sadzīves priekšmetus.

P.S. Paldies woolcan`am par video.