Izskatās, ka latviešu valoda nav nemaz tik grūti iemācīties, vai arī 13 gadījam puikam ir talants uz valodām pēc principa “aizgāja, pasēdēja, iemācijās”. Zemāk video ar visām krievu valodas piedevām. Var redzēt, kā karavīri runā dienestā… :)

Piekdien biju paciemoties pie friziera Laumas rajonā, Liepājā. Tā kā uz attiecīgo frizētavu devos pirmo reizi, jo tajā savu roku praktizēja labs draugs, kurš ir izlēmis saistīt savu dzīvi ar frizēšanu. Tajā rajonā pamanīju vēl divas firzētavas/skaituma salonus. Viens no tiem izcēlās ar šādu krievisku uzrakstu cалон красоты:

Sajutos kā pēcpadomijas laikos, kad vēl pie uzrakstiem “veikals” blakus bija “магазин”.

Valdības demisija jeb aizeima, hotdogs jeb suņmaizdesainis, katastrofa jeb lielapmērķeza, kosmonauts jeb visumnieks, audiokasete jeb lentveida skaņnesis, audiofails jeb slepenais skaņpīkšķis.

Kad pirmo reizi islasīju šo rindkopu šajā Tvnet rakstā par jaunvārdiem, radās sajūta, ka portāla redakcija ir pārpublicējusi radio SWH menlā humora topu. Tikai kļūdas pēc šis tops ir parādījies “ziņu” sadaļā, nevis pie jokiem. Taču neviens nekur nebija kļūdījies. Hotdogs Latvijas valodniekuprāt varētu pārkristīts par neizrunājamu vārdu suņmaizdesainis (man šis jaunvārds asiocējas ar kaut kādu maisu vai saini). Kapēc nevar atstāt “karstais suns” vai latviskā “karstmaizīte”? Īsi, konkrēti. Situācija. Narvesenā ieiet 17 gadus vecs jaunietis un prasa: “Man lūdzu vienu suņmaizdesaini ar kečupu un sinepēm…” – smieklīgi :)

Neizprotu arī to, kapēc jāķerās bija pie vārda “audiokasete” un jāpārlatvisko uz “lentveida skaņnesis”. Šis latviskojums man vairās asiocējas ar lentām, kuras atskaņoja 80-tajos. Pie tam – audiokasetes ir uz izmiršanas robežas…

Un vēl. Par to kaseti it kā nieks, lai jau skalda “matus”. Kādēļ pēc visiem šiem gadiem katastrofa ir jāpārsauc par lielmērķezu? Pieņemsim, šo jaunvārdu latvieši pieņem un izdomā Katastrofu Medicīnas Centru pārsaukt par Lielmērķezas Medicīnas Centru. Vai nav gatavais cirks ar tiem valodniekiem? Tāda sajūta, ka viņi weekendos sanāk kopā kādā bārā, pasūta alu un tad taisa tādu kā brainstorm, nobalso par labāko vārdu (nu jau promiļu ietekmē) un viss gatavs. Jauns jaunvārds tiek pasniegts uz zelta paplātes.

Nav jau patiesībā tik slikti, kā tas izskatās. Valodnieki ir vajadzīgi, par to es nešabos. Bet vajag tomēr piedomāt pie jaunvārdu darināšanas. Vajadzības gadījumā pieaicināt kādu attiecīgās jomas speciālistu, lai nesanāk tādi jaunvārdi kā “galvene” (saite), kas vidējam aritmētiskajam lietotājam vēl šobaltdien nav īsti saprotams jēdziens. Savulaik arī bija panesusies ironiska jautrība ap jaunvārdu “starpene”, kura skaidrojumu es pat īsti nezinu. Bet anatomiski starpene sievietēm zonā starp vagīnu un anālo atveri.

Protams, ir arī vairāki jaunvārdi, kurus latvieši ir pieņēmuši, piemēram, mēstule, kura savulaik kļuva pat pa gada nevārdu, ja atmiņa neviļ. Šeit var aplūkot veikmsīgākos jaunvārdus (dators, lejupielāde, izvēlne) un nevieksmīgākos (emuārs, sāknēšana, maršrutizators).

Man kādu laiku ir sanācis pastrādāt klientu apkalpošanā ap mobilajiem tālruņiem. Ir nācies koncultēt cilvēkus – latviešus, gan krieviski runājošo publiku, kas māk latviski, gan arī tādus cilvēkus, kas dzīvo Latvijā bet neko nesaprot latviski, tik vien dažas pieklājības frāzes, kā lūdzu, paldies. Par tādiem vien nevar nenobrīnīties, ka jau gandrīz 20 gadus dzīvo Latvijā, bet neko nesaprot. Nu varbūt arī saprot, bet spītības pēc nerunā latviski.

Lasīt visu tekstu »