Vakar Artis iesūtija kārtēji blondīņjoku. Bet šis bija reti smieklīgs. Joks studijā:

Draugu apspriede par musu draugu Edgaru un vina piedzivojumiem Anglija…Paris alini un sakas runasana, te Janis ieminejas, ka esot runajis ar Edgaru un Edgars ieminejas par moteocikla pirksana Anglijas robezas, un ar so transportu braukt uz Lv robezam un vinu registret…Sakas moco runas par tehniskajam apskatem, tur motoru tilpumiem u.t.t.

No liela barina blandajai palika garlaicigi un blonda iesaistas saruna ar jutajumu: “Bet vinu tak nevar registret!Viniem trure otra puse ir!”.

Protams pec si teikuma dala no grupejuma ir noliela smieklu soka un sak pat pratot kaa var iedomaties motocilku ar sturi preteja puse.

Un kāds izskatās moticikls ar stūri otrajā pusē? :)

Ja nu gadījumā nerāda video – spied te ;)

Eh, pēdējo laiku the best anekdote, ko esmu lasījis.

Zinātnieki atnāk pie Dieva un viņam saka, ka esot izdomājuši veidu, ka no nekā radīt cilvēku un tāpēc Dievs vairs neesot vajadzīgs. Dievs atbild, lai parāda.
Nu zinātnieki saka:
- Tas ir vienkārši, ņemam šos putekļus…
- Nē, nē. Tie ir MANi putekļi. Ja jums vajag, taisiet paši savējos…

Veiksmīgu trešdienas pēcpusdienu un vakaru Jums :)

Pirms pāris dienām Zanda atsūtīja man šo te flašiņu. Man jau patīk… :)
Orģinālsaite.

Tūristi staigā pa Apvienotajiem Arābu Emirātiem Ēģipti. Gids priekšgalā cītīgi stāsta:
- Tās tur ir piramīdas, tā ir sfinksa…
Viens tukls vīrs no Krievijas ar fotoaparātu jautā:
- Un kas tas tāds tur ir liels, šķībs un saņurcīts?
- Ā! Tas ir Ēģiptes Lielais Šķībais Saņurcītais… To uzcēla vienlaicīgi ar Suecas kanālu, otra tāda pasaulē nav…
- Kā nu nav… Mums pie Bemalorhiem (lai vai kas tas būtu) ir viens lielāks Lielai Šķībais Saņurcītais, bez piramīdām un cita barahlo.

Un arī var noklausīties šo joku Kaspara Upaciera izpildījumā:
[flv:http://toms.ir.lv/blog/files/anekdote.mp3 500px 0px]

Anekdote, ko Namejs vakar pastāstīja:

Suns lido ar lidmašīnu – forši!
Lidmašīnai noslāpsts dzinējs un sāk krist – piz… nu ir dimbā!
Suns izlec no lidmašīnas – forši!
Sunim nav izpletnis – nu ir dimbā!
Lejā ir siena kaudze – forši!
Bet siena kaudzē ir dakša – nu ir dimbā!
Palido garām dakšai – forši!
…un arī siena kaudzei – nu ir dimbā…

Kādu dienu Pēterītis jautā tētim:
- Kas ir politika?
Tētis brīdi padomājis, atbild:
- Mēģināšu izskaidrot tev līdzībās. Es pelnu naudu ģimenei, tāpēc sauksim mani par Kapitālismu. Māmiņa pārvalda naudu, tāpēc sauksim viņu par Valdību. Mēs abi rūpējamies par tevi, tāpēc tu būsi tauta. Auklīti mēs varam uzskatīt par Strādnieku klasi. Bet tavu mazo brālīti nosauksim par nākotni. Tagad ej un rūpīgi pārdomā to visu, rīt pastāstīsi ko saprati.
Pēterītis, iegrimis pārdomās, aizgāja uz savu istabu. Tajā pašā naktī viņš pamodās no tā ka viņa mazais brālītis skaļā balsī raudāja, jo bija piekakājis autiņbiksītes līdz pašām padusēm. Pēterītis aizskrien uz vecāku guļamistabu, bet mamma ir tik cieši aizmigusi, ka viņu neizdodas pamodināt. Pēterītis aizskrien uz auklītes istabu – durvis ir aizslēgtas. Pēterītis palūr caur atslēgas caurumu un ierauga savu tēti gultā ar auklīti. Tajā brīdī Pēterītis atmet ar roku un dodas gulēt.
Nākamajā rītā, pie kopīgā brokastu galda, Pēterītis saka tētim:
- Tēti, man liekas ka es sapratu kas ir politika.
- Lieliski! Pastāsti man, lūdzu, ko tu saprati.
- Tas ir pavisam vienkārši. Kamēr Kapitālisms pārguļ ar Strādnieku kasi, Valdība snauž, tauta tiek ignorēta un nākotne ir sūdos līdz padusēm.

Kuģa apkalpe pamana zem kuģa zemūdeni. Pēc brīža kapteinis pavēl ūdenslīdējiem ienirt, lai varētu uzzināt, kas tā par zemūdeni un no korienes tā ir. Pēc brīža ūdenslīdējs iznirst un saka:
-Uz tās ir herioglifi, tapēc tā ir no Ķīnas!
-Tagad gandrīz visa tehnika ir no Ķīnas! Nirsti vēlreiz!
Atkal pēc brīža ūdenslīdējs iznirsts un saka kapteinim:
-Tā ir angļu zemūdene. Dzirdēju, kā tie tur lejā savā satrpā sarunājās angliski!
-Angļu valoda ir starptautiska. Nirsti atkal!
Ūdenslīdējs ienirst un pēc brīža atkal iznirst un saka kapteinim:
-Nav div` domu! Tā ir krievu zemūdene!
-Kā tu to zini?
-Nu kā – es pieklauvēju un viņi atvēra…

Amazones džungļos nokļūst vācietis, francūzis un krievs. Iezemieši viņus noķer, izģērbj viņus kailus un katru iesloga savā būrī, kas ir 3×3 metrus liels, kur nav ne gaismas, ne logu. Tur viņiem jāpavada 3 dienas un ar 2 kaučuka bumbiņām jaiemācās parādīt kādu triku – ja nē, nogalinās.

Paiet 3 dienas. Pieet pie vācieša, jautā ko tas iemācījies. Viņš parāda, ka iemācījies uzlikt vienu bumbiņu uz otras. Visi applaudē un vācietis ir brīvs.

Pieet pie francūža. Viņš iemācījies žonglēt ar vienu roku un vēl dažādus trikus ar taisīt ar vienu roku. Visi preicīgi un palaiž arī viņu vaļā.

Pienākusi kreiva kārta. Attaisa viņa būri vaļā un gaida kādu triku – taču kreivs vienu bumbiņu pazaudējis, otrus saplēsis…

Sēž viens vīrietis parkā uz soliņa un dzer alu. Te pēkšņi tāda smalka un žēlīga balstiņa atskan:
-Sastājamies aplī!
Vīrietis paskatās apkārt, neviena nav. Parausta plecus un iedzer alu. Atkal tā pati balss:
-Sastājamies, lūdzu, aplī!
Atkal apskatās apkārt un neviena nav. Izbrīnā vien noplāta rokas un iemalko alu. Atskan tā pati žēlīgā balstiņa:
-Sastājamies, lūdzu, aplī!
Vīrietis atkal skatās apkārt un ieraudzīja aiz sevīm krūmu puduri. Paver to un tur ierauga, ka eži sastājušies vienā rindā un ņem viens otru preikšā. Tas ezītis, kas priekšā, žēlabainā balstīņā atkārto:
-Sastājamies, lūdzu, aplī…