Uz doto mirkli šis telefons vēl Latvijā nav nopērkams, bet kā var lasīt interneta plašumos, tad Baltijas valstīs šo telefona modeli sāks tirgot augustā. Augusts jau pusē, bet Latvijas veikalos šo telefonu vēl nevar atrast. Gaidam!

Paņemot pirmo reizi rokā šo telefonu, tas likās ļoti plats, salīdzinājuma ar manu Nokia E-51, kuru lietoju līdz šim. Taču pēc dažiem mirkļiem esmu jau apradis ar Samsugna izmēriem un man vairs tie milzonīgi lieli neliekas. Ja jau telefonu esmu paņēmis rokās, tad pirmais no vizuālā, kas iekrita acīs, ir glancētā (menlā) plastmasas apdare uz kuras paliek pirkstu nospiedumi no katras reizes, kad telefons ir paņemts rokās. Arī lētuma pieskaņu šī glacēta plastama piedod. Man jau gribētos lai būtu foršs metālisks korpuss, kā tas ir manam E-51. Bet visu jau nekad nevar gribēt. Taču kādās krāsās būs pieejams šis telefons – informācijas nav.

Pirmajā reizē pie telefona uzlādēšanas visai muļķīgi likās, ka lādējamā ligzda un usb pieslēgvieta (2 in 1) ir novietota telefona augšdaļā. Taču tas bija līdz brīdim, kad telefonu liku lādēties un man nebija jāņem ārā no maciņa. Smuki pieslēdz un atstāj telefonu maciņā. Patīkami.

Nākamā lieta, ko izmēģināju, bija fotokamera, kas pēc datiem ir uz 5 megapikseļiem, aprīkota ar autofokusu un Power LED zibspuldzi. Dažas sekundes jāpagaida, līdz kamera ieslēdzas un tad var uzņemt bildes. Uzņemto bilžu kvalitāte ir laba. Bez liekas apstrādes, var droši likt draugiem.lv profilā… Lūk, dažas bildes, kas uzņemtas ar Samsungu (bildes ir klikojamas):

Ja pirmajā mirklī man īsziņu rakstīšana likās samērā neērta, tad pēc pamēram divām dieānām biju piešāvies rakstīt uz pilnās Qwerty tipa klaviatūras, gandrīz tādā pašā mērkaķa ātrumā, kā es to darīju uz savas E-51 Nokias. Skārienjūteiags ekrāns un pilnā klvaiatūra ir super. Iespējams, ziemā es domātu savādāk, stāvēdams pieturā. Bet nu līdz tam vēl ir jānodzīvo.

Nākamais, ko notestēju, bija GPS navigācija, kas balstās uz Google maps kartēm. Pati navigācija strādā labi, atrašanās vietu no punkta A uz B atrod ātri, taču gribējās kādu alternatīvu pašām kartēm, jo, ja nav nelimitēts mb skaits mēnesī par noteiktām naudiņām, tad katru reizi lādēt no tīkla karti, nav forši. Jā, un ja ilgstoši ar mašīnu jāriņķo pa nezināmu pilsētu, tad būtu forši iegādāties autolādētāju komplektā…

Interneta skatīšana caur šo telefonu ir bauda. Sajūta, ka Tu sev nēsā līdzi mazu kabatas dadoru, kas nodrošina pieju tavam e-pastam, svaigākājiem youtube klipiem un saplānotajam dienas grafikam. Vai arī iemest aci svaigākajos čivinājumos tviterī. Tas viss ir ļoti forši un ērti izmantojams, ja vien nav žēl maksāt operātoram par patērētajiem mb vai blakus ir kāds bezmaksas wifi tīkls.

Pie mīnusiem vēl var pieskaitīt nstrādājošo wifi, bluetooth un baterijas „ilgdarbību”, kas pie ļoti vidēja zvanīšanas un īsziņu sūtīšanas, iztur apmēram 12-15 stundas. Cerams, ka tas ir tikai testa modelim tā. Ja arī wifi strādātu un bluetooth vai aktīvi runātu, tvītotu vai īsziņas sūtītu, tad no lādētāja telefonu neatraut. Manī ir vēl klusa cerība, ka ar nākamajiem Android uzlabojumiem, sistēma varētu kļūt par mata tiesu ātrāka. Tas būtu forši.

Kopsavilkumā varu teikt, ka šis telefons ir lielisks rīks tiem, kas vēlas multifunkcionālu telefonu ar skārienjūtīgu ekrānu un ikdienu pavada/ir saistīta ar virtuālo telpu (e-pasts, skaips, tviteris, picassa u.c.), bet nav sajūsmā par iekostā ābolīša filosofiju. Kā jau iepriekš minēju, tad bez patstāvīga interneta pieslēguma šis telefons nekas vairāk par smukummantiņu nebūs.

+ GPS;
+ nosacīti ietilbīgā telefona atmiņa;
+ 3,5 mm austiņu pieslēgvieta;
+ laba fotokamera;

- ne īpaši draudzīgā cena 350-360 lati;
- glancēts plastmasas korpuss;
- bez interneta pieslēguma, telefons ir smukummantiņa;

Zemāk arī daži foto (bildes ir klikojamas):

Paldies Kasparam par bildēm.

Vispirms. Gribētos zināt, kā pareizi latviski ir vārds blenderis? Ja sāk iedziļināties pašā vārdā, tad sanāk, ka tas nāk no angļu valodas vārda blend [blend] – maisīt un blender [blender] maisītājs. Līdz ar to sanāk, ka blenderis latviski ir maisītājs. Var arī būt smalcinātājs, kas skan labāk. Un līdz ar to, šī raksta nosaukums ir “Vai to var smaisīt?”.

Ar šādiem maisīšanas/smalcināšanas (blendēšanas?) ekpermentiem nodarbojās kāds cilvēks vārdā Toms Diksons (Tom Dickson), kura kontā jau ir vairākas samaisītas lietas – sākot no dažādām spuldzītēm un beidzot ar iPhone, iPod un kādu digitālo videokameru. Noskatoties šos video, biju visai pārsteigts, kad ar visparastāko virtuves maisītāju (varbūt tomēr izmantot vārdu blenderis?) varēja sasmalcināt visas iepriekš minētās lietas. Kāds tas izskatās – var lasīt te. Pilnīgi pašam sagribējās aiziet uz sadzīves tehnikas veikalu un paprasīt:

Man lūdzu vienu virtuves smalcinātāju priekš mobīlā telefona!

Domāju, ka pārdevējam, kas tajā veikalā strādātu, būtu visai liela neizpratne, ko es no viņa gribu! :)

Interesanti ir tas, ka www.willitblend.com mājas lapā ir arī sadalīti Try This At Home un Don’t Try This At Home jeb drošajos un nedrošajos ekpermentos. Lieki piebilst, ka nedrošie ekpermenti ir daudz interesantāki par kafijas pupiņu, makdonalda brīnumiem un citu mīksto izstrādājumu smalcināšanu. Visinteresantākais no mīkstajiem ir kredītkaršu sasmalcināšana, bet tā arī tāda bērnu spēlīte vien ir.

Zemāk esošie video ir tie, kurus nav ieteicams atkārtot mājas apstākļos.

# Will It Blend? – Chuck Norris

# Will It Blend? – iPod

# Will It Blend? – iPhone

# Will It Blend? – Glow Sticks

# Will It Blend? – Video Camera

# Will It Blend? – Diamonds…as far as you know

Laikam jau ar tādu Total Blender var viskaut ko sasmalcināt.

Un jā, man lūdzu divus tādus!