Starpcitu, Varšavā bija viens masts, kas sniedzās gandrīz 650 (!!) (brīvdienu rītos šādu gabalu pat negribas doties uz veikalu) metru augstumā. Tās ir trīs Kuldīgas Adatas un vēl drusku. Lai es varētu uzkāpt Varšavas mastā, man būtu nepieciešamas vismaz 3-4 stundas. Skats noteikti būtu iespaidīgs. Tas lai paliek manos sapņo – Varšavā šis masts vairs nav pieejams, to nojauca 1991. gadā. Vairāk informāciju var uzzinat Wikipēdijā.

Atgriežoties pie Galičas masta. Zemāk ir bildes no šī torņa. Kad braucam uz Galiču? Es esmu tikai par. Kurš vēl? Tie ir tikai apmēram 1650 kilometri vienā virzienā. Es joprojām par…

Vairāk foto ir pieejami englishrussia.com.

Tas nu arī pagaidām par Adatas tēmu viss. Gan jau kaut kad atkal uzkāpšu… :)

Liepājas tramvajs ļoti atšķiras no Rīgas un Daugavpils tramvajiem, jo tā sliežu ceļš ir daudz šaurāks, kas Liepājas tramvaju Latvijā padara unikālu. Lūk arī daži foto:

Vairāk bildes no Liepājas var redzēt te. Starp citu, šeit var redzēt arī tramvajus no Rīgas un Daugavpils, bet tur nav tik daudz bildes kā no Liepājas tramvaja. :)

Un šādu tramvaju Rīgā es redzu pirmo reizi:

23.7.1991. Тр-1 901 на линии! Взгляд с виадука Юрмалского шоссе, где 4-й трамвай пересекает 2-й. – vēl ar vien nevaru saprast, kurā vietā Rīgā tas ir?

Uz doto mirkli šis telefons vēl Latvijā nav nopērkams, bet kā var lasīt interneta plašumos, tad Baltijas valstīs šo telefona modeli sāks tirgot augustā. Augusts jau pusē, bet Latvijas veikalos šo telefonu vēl nevar atrast. Gaidam!

Paņemot pirmo reizi rokā šo telefonu, tas likās ļoti plats, salīdzinājuma ar manu Nokia E-51, kuru lietoju līdz šim. Taču pēc dažiem mirkļiem esmu jau apradis ar Samsugna izmēriem un man vairs tie milzonīgi lieli neliekas. Ja jau telefonu esmu paņēmis rokās, tad pirmais no vizuālā, kas iekrita acīs, ir glancētā (menlā) plastmasas apdare uz kuras paliek pirkstu nospiedumi no katras reizes, kad telefons ir paņemts rokās. Arī lētuma pieskaņu šī glacēta plastama piedod. Man jau gribētos lai būtu foršs metālisks korpuss, kā tas ir manam E-51. Bet visu jau nekad nevar gribēt. Taču kādās krāsās būs pieejams šis telefons – informācijas nav.

Pirmajā reizē pie telefona uzlādēšanas visai muļķīgi likās, ka lādējamā ligzda un usb pieslēgvieta (2 in 1) ir novietota telefona augšdaļā. Taču tas bija līdz brīdim, kad telefonu liku lādēties un man nebija jāņem ārā no maciņa. Smuki pieslēdz un atstāj telefonu maciņā. Patīkami.

Nākamā lieta, ko izmēģināju, bija fotokamera, kas pēc datiem ir uz 5 megapikseļiem, aprīkota ar autofokusu un Power LED zibspuldzi. Dažas sekundes jāpagaida, līdz kamera ieslēdzas un tad var uzņemt bildes. Uzņemto bilžu kvalitāte ir laba. Bez liekas apstrādes, var droši likt draugiem.lv profilā… Lūk, dažas bildes, kas uzņemtas ar Samsungu (bildes ir klikojamas):

Ja pirmajā mirklī man īsziņu rakstīšana likās samērā neērta, tad pēc pamēram divām dieānām biju piešāvies rakstīt uz pilnās Qwerty tipa klaviatūras, gandrīz tādā pašā mērkaķa ātrumā, kā es to darīju uz savas E-51 Nokias. Skārienjūteiags ekrāns un pilnā klvaiatūra ir super. Iespējams, ziemā es domātu savādāk, stāvēdams pieturā. Bet nu līdz tam vēl ir jānodzīvo.

Nākamais, ko notestēju, bija GPS navigācija, kas balstās uz Google maps kartēm. Pati navigācija strādā labi, atrašanās vietu no punkta A uz B atrod ātri, taču gribējās kādu alternatīvu pašām kartēm, jo, ja nav nelimitēts mb skaits mēnesī par noteiktām naudiņām, tad katru reizi lādēt no tīkla karti, nav forši. Jā, un ja ilgstoši ar mašīnu jāriņķo pa nezināmu pilsētu, tad būtu forši iegādāties autolādētāju komplektā…

Interneta skatīšana caur šo telefonu ir bauda. Sajūta, ka Tu sev nēsā līdzi mazu kabatas dadoru, kas nodrošina pieju tavam e-pastam, svaigākājiem youtube klipiem un saplānotajam dienas grafikam. Vai arī iemest aci svaigākajos čivinājumos tviterī. Tas viss ir ļoti forši un ērti izmantojams, ja vien nav žēl maksāt operātoram par patērētajiem mb vai blakus ir kāds bezmaksas wifi tīkls.

Pie mīnusiem vēl var pieskaitīt nstrādājošo wifi, bluetooth un baterijas „ilgdarbību”, kas pie ļoti vidēja zvanīšanas un īsziņu sūtīšanas, iztur apmēram 12-15 stundas. Cerams, ka tas ir tikai testa modelim tā. Ja arī wifi strādātu un bluetooth vai aktīvi runātu, tvītotu vai īsziņas sūtītu, tad no lādētāja telefonu neatraut. Manī ir vēl klusa cerība, ka ar nākamajiem Android uzlabojumiem, sistēma varētu kļūt par mata tiesu ātrāka. Tas būtu forši.

Kopsavilkumā varu teikt, ka šis telefons ir lielisks rīks tiem, kas vēlas multifunkcionālu telefonu ar skārienjūtīgu ekrānu un ikdienu pavada/ir saistīta ar virtuālo telpu (e-pasts, skaips, tviteris, picassa u.c.), bet nav sajūsmā par iekostā ābolīša filosofiju. Kā jau iepriekš minēju, tad bez patstāvīga interneta pieslēguma šis telefons nekas vairāk par smukummantiņu nebūs.

+ GPS;
+ nosacīti ietilbīgā telefona atmiņa;
+ 3,5 mm austiņu pieslēgvieta;
+ laba fotokamera;

- ne īpaši draudzīgā cena 350-360 lati;
- glancēts plastmasas korpuss;
- bez interneta pieslēguma, telefons ir smukummantiņa;

Zemāk arī daži foto (bildes ir klikojamas):

Paldies Kasparam par bildēm.

Paldies Kasparam par bildi.

Bildi uzņēma Hūns.

Atpakaļ pie digitālā rāmja. Uzskatiet mani par vecmodīgu, bet man tāda štelle neiet pie sirds. Nu nemas. Labāk patīk klasiskie koka/plastmasas rāmīši kuros ieliek klasiski attīstītu bildi. Vai arī izdrukāt uz fotopapīra mājas apstākļos. Kad tāds digitālais rāmis vienu reizi izdomās nokrist no plaukta, tad arī paliks tāds sasists un nelietojams. Taču ja krīt koka/plastmasas rāmis (nerunāju par gigantiksiem gleznu rāmjiem), tad to vēl kaut kā ir iespējams atdzīvināt salīmējot un nomainot, iespējams, saplēsto stiklu. Noliek atpakaļ plauktā un turpinam priecāties.

Turpinot par izgudrojumiem. Vai kāds beidzot neizgudros televīzijas pultu uz kuru var uzzvanīt no telefona? Vai vismaz televīzotam būtu papildus poga klāt – Alarm, kuru nospiežot televīzijas pults sāk pīkstēt un tad to ir daudz vieglāk atrast. Vabūt jau kaut kas tāds ir izgudrots?

Papildināts plkst. 21.21. pirmo reizi pa SWH (tas kurš nav rock) dzirdu System of a down…