Ja bērnudārzā vienam bērnam iedod lielāku un labāku konfekti nekā citiem, tad arī citiem tādu pašu konfekti vajag. Arī es toreiz mēģināju tik pie šī tarifu plāna, taču tā vietā no LMT dabūju 5 latu atlaidi pus gada garumā. Tā kā negribējās maksāt līgumsodu, piekritu. Pēc dažiem mēnešiem atkal mēģināju tikt pie kārotās medusmaizes ar nosaukumu “Īpašais 4″. Un atkal neveiksmīgi. Pēc nelielas sarunas ar LMT dabiniekiem, radām kompromisu.

Pagājušās nedēļas beigās (no 11. – 13. jūnijam) Tele2 atkal rīkoja Meteorīta akciju – pa četriem latiem mēnesī uz vienu gadu. Tikai tiem, kas nāk no cita operātora ar savu numuru. Lieki nedomājot, piekdienas pēcpusdienā devos uz Tele2 centru un pieteicos meteorītam, ar cerību, ka nākamajā nedēļā zvanīs LMT un piedāvās kaut ko foršu. Tā arī sanāca. Šodien saņēmu zvanu no LMT. Operātore laipni stādījās priekšā un piedāvāja man Īpašo 4. Es daudz nedomājot piekritu.

Pēc tam aizdevos uz LMT centru, uzrakstīju iesniegumu, ka nevēlos pārcelt numuru uz Tele2 tīklu. Vēl noslēdzu atsevišķu vienošanos par “Vienošanās par Īpašā piedāvājuma nosacījumiem”.

Tarifi Īpašajam 4

LMT tīklā:

• 1. – 1500. min – 0.00 Ls/min
• pēc 1500. min – 0.0401 Ls/min

Uz citiem tīkliem:

• 1. – 500. min – 0.00 Ls/min
• pēc 500. min – 0.0401 Ls/min

Īsziņas:

• SMS – 0.050 Ls/sms
• MMS – 0.0549 Ls/mms

Kā arī komplektā nāk 30 MB datu pārraide. Varbūt dažiem tas liekas maz, taču man -  pietiekoši. Šis prieks sanāk kopā 4 lati mēnesī. Varēšu pļāpāt uz nebēdu :)

Bites klienti var neko neteikt, par iespēju savā tīklā runāt bez maksas. Es to visu ļoti labi zinu. Man apkārt pārsvarā ir LMT un Tele2 lietotāji… Lai gan – tagad jau ir vienlaga kam zvanu :)

Šis tarifa plāns man būs uz vienu gadu. Pēc gada domāšu, ko tālāk darīt.

Aizvakar atkal izdomāju, ka jāatjaunina telefona programmatūra. Biju kaut ko pa daudz sainstalējis uz telefona, ka ieslēdzot telefons uz dažām minūtēm sasalst – tā kā uzkarās/kaut ko lādē un pēc tam viss strādā. Tā nu izdomāju, ka laiks atjaunināties. Trīs peles klikšķi un neduadz pacietības – lieta darīta. Klusībā cerēju, ka telefona uzkāršanās pie ienākošajiem zvaniem arī būs novērsta, jo atjauninājos no 400.34.011 uz 410.34.001 versiju. Izskatās, ka viss notiek. Telefons nekarās un visi ir laimīgi.

Īss katastrofas atstāsts:

1986.gadā Černobiļas stacijas vadība ar godkārīgo direktoru Bruhanovu priekšgalā piekrita veikt īpaši bīstamu reaktora darbības pārbaudi uz kuru neviena cita no PSRS atomelektrostacijām nebija gatavas parakstīties. 25.aprīlī tika uzsākts paredzētais eksperiments.

25.aprīlis
13:05 sākās plānota reaktora izslēgšana ar jaudas pakāpenisku samazināšanu;
14:00 avārijas sistēma reaktora dzesināšana tika izolēta, lai netraucētu eksperimenta norisi. Tomēr jaudas līmenis nekritās un turējās pie atzīmes 1600MW. Eksperiments aizkavējās. Ja nebūtu šīs aizkavēšanas, eksperiments tiktu veikts dienas maiņas laikā.
23:10 sākās pakāpeniska jaudas samazināšanās

26. aprīlis
00:05 jaudas līmenis samazinājās līdz 720 MW un turpina kristies. Darbinieki zināja, ka zem 700 MW reaktoru ir jāatslēdz, to nedrīkst uzreiz iedarbināt atkal.
00:28 jaudas līmenis nokrīt līdz 500MW. Tiek iedarbināta automātiskās regulēšanas sistēma, bet tā nenostrādā. Jauda nokrītas līdz 300MW.
00:32 operators cenšas palielināt jaudu ar rokas vadību
1:00 reaktora jauda paaugstinās līdz 200MW, tiek iedarbināts papildus dzesināšanas sūknis un operators atslēdz automātiskās sistēmas, lai netraucētu turpmāko reaktora darbību.
1:18 sākās problēmas ar dzesināšanu.
1:19 vadāmās serdes pārtrauc jaudas palielināšanu, tā rezultātā pieaug temperatūra un spiediens tvaika separatoros.
1:21:40 operators samazina ūdens daudzumu dzesināšanas sistēmā, lai stabilizētu ūdens līmeni tvaika separatorā.
1:22 sākas nekontrolējama tvaika reaktora darbība
1:22:45 operatoram šķiet, ka sistēma ir noregulēta
1:23:10 automātiski vadāmās serdes operators izvelk no reaktora
1:23:35 tvaika ģenerators kļuva nevadāms
1:23:40 operators ieslēdz avārijas signālu, izvilktās serdes atpakaļ iegrimst reaktorā, bloka lejas daļā sākas visi reaktīvie procesi
1:23:44 reaktora jauda pieaug līdz līmenim, kas 100 reizes pārsniedz pieļaujamo normu
1:23:45 rodas augsts spiediens degvielas kanālos
1:23:49 pārtrūkst dzesēšanas kanāli
1:24 notiek viens sprādziens milzīga tvaika rezultātā. Otrs sprādziens notiek degvielas izgarojumu dēļ. Sprādzienu rezultātā reaktorā nonāk skābeklis, kas uzliesmo. Gaisā nokļūst vairāk kā 8 tonnas augstas radiācijas degvielas, kas satur plutoniju, urānu un 520 citus bīstamus radionuklīdus.

vesture.sauc.lv

Pāris dienas pēc avārijas 30 km rādiusā ap Černobiļas AES tika izveidota “zona” no kuras evakuēja gandrīz visus iedzīvotājus. Zonas teritorijā atradās vairāki ciemati un pat 50 000 iedzīvotāju liela pilsēta – Pripjata (Prypiat). Šobrīd Pripjata ir pilnībā pamesta un neapdzīvota. Kā šajā pilsētā izskatās tagad – var redzēt InDustReality.lv mājas lapā, kur piedzīvojumus alkstošu cilvēku grupiņa no Latvijas bija devusies uz Ukrainu, lai paši izstaigātu pamesto zonu. Lai paskatītos uz Padomju laiku liecībām.

Černobiļas katastrofā un no tās sekām ir cietuši 3,3 miljoni ukraiņu un baltkrievu ,bet kopumā cietušo skaitu lēš ap septiņiem miljoniem cilvēku.

Vairāk par šo katastrodu var izlasīt:

• vesture.sauc.lv - Černobiļas katastrofa
• notepad.lv – Černobiļa – tas jāzin katram
• diggers.lv – Černobiļa. Pripyat.
• wikipedia.org – Чернобыльская авария

Foto:

• diggers.lv – Černobiļa. Pripyat.
• industreality.lv – Černobiļa – fotostāsts
• krabjiem.lv – Černobiļa

Apokaliptisku Islandes vulkānu nākotnes scenāriju prezentējusi Krievijas zinātnieku grupa no Maskavas Valsts universitātes. Pēc krievu zinātnieku domām, ir pilnīgi iespējama jauna supervulkāna rašanās, kurš pēc izvirduma mērogiem un spēka daudzkārt pārsniegs Ejjafjatlajokudla rādītājus. Iespaidot šo procesu var pastāvīgi kūstošais Grenlandes ledājs, kamdēļ aizvien pieaug iedarbība uz riftu (gigantisku plaisu Atlantijas okeāna dibenā). Šī plaisa, kura šķērso Islandes teritoriju, paplašinās, taču ļoti lēnos tempos.

Tomēr var pienākt, kad „šķērslis” sabruks, un tad nav izslēgts tādas jaudas magmas sprādziens, ka uz Zemes iestāsies nulles redzamība.
Šajā gadījumā visā rifta apkaimē pamodīsies vecie un radīsies jauni vulkāni, var notikt spēcīgi plūdi un cunami. Sakarā ar to Maskavas zinātnieki aicina visu valstu varas iestādes organizēt okeāna dibena nopietnu pētījumus Islandes – Grendlandes reģionā. Iespējams, ja speciālisti zinās aptuvenu „apokalipses” laiku un precīzāku scenāriju, būs iespējams arī atrast veidus, kā no tās izvairīties, atsaucoties uz Krievijas presi vēsta aģentūra RIA Novosti. www.2v.lv

Tuvojoties vasarai un sitajam laikam, ir jādodas pie dabas piknikos, pastaigāties pa parku un/vai jūrmalu vai arī doties kādā neaizmirsatma geocaching tūrē uz kādu tuvāku vai tālāku vietu.

Mēs izvēlējāmies pēdējo variantu. Ar nelielām plāna izmaiņām sestdienas vakarā tika nokomplektēta mūsu komanda sešu cilvēku sastāvā, kas dosies geotūrē. Kā gala objekts tika izvēlēta Kuldīga un tajā esošie slēpņi, kā arī tie, kas atrodas netālu no Kuldīgas.

Ap pus desmitiem izbraucam no Liepājas un pēc apmēram 40-45 minūšu brauciena, pamanam pirmos Kuldīgas vēstnešus – 3 torņi. Pēc apmēram 10 minūtēm esam jau novietojuši mašīnu maksimāli tuvu torņiem un mūsu soļi ved Adatas virzienā. Sākumā tiek izpētīta situācija “kas un kā” un pēc nelielas sagatavošanās varēja sākties lielais kāpiens. Kāpiens gan sākās 4 skatītāju un tikai 2 kāpēju sastāvā, no kuriem viens nedaudz pirms puses saprata, ka spēki būs pa īsu, lai pieveiktu 200 metrus augsto torni. Kopā 400 – turp un atpakaļ.

Man pašam personīgi uztraukums sākās jau pašā sākumā, jo no apakšas skatoties torņa gals liekas tiiiiiiik tālu. Pārvarot pirmās grūtības, nokļūstot uz platformas, samazinās arī uztraukums. Tālāk jau atlika “it kā” vienkāršākais – pa metāla trepēm kāpt tikai uz augšu, kur ik pēc noteikta augstuma pievarēšanas ir neliela platforma, kur drusku uzkrāt spēkus nākamajam etapam. Kad bija jau sasniegts “it kā” baigais augstums (pašiem likās, ka puse vai trešdaļa), tika viekts zvans kolēģiem lejā, kas apskaidroja, ka pat vēl neesam sanieguši ceturtdaļu. Tā kā vēl mums uztrauca jautājums par vēju, kas augtumā ir spēcīgāks… un vai kāpjot vēl augstāk, tas nekļūs vēl spēcīgāks. Tā kā uz šo jautājuma tika saņeta atbilde, ka vēja lietā nekas nemainīsies uz lsikto pusi, turpinājās ceļš uz augšu.

Nedaudz pirms pusceļa, mans kāpienbiedrs, precīzāk – kāpienbiedrene, apjausa savas reālās spējas un pieņēma lēmumu par labu, lai dotos atpakaļ. Šajā momentā arī es nedaudz sāku šaubīties, vai turpināt ceļu augšup vai iet arī lejā. Divatā tomēr ceļš ir īsāks… bet nu es izvēlējos par labu pirmajam variantam, un lēnām kāpinot tempu, tiecos uz Adatas virsotni, kas ar katru platformu nāca tuvāk un tuvāk.

Diezgan pašvaka 360° bilde no pašas augšas. Ar telefonu neko labāku nevar gribēt :)

Atvērt jaunā logā

Tad nu pēc apmēram stundu ilga kāpiena, es beidzot sasniedzu Adatas virsotni un varēju izbaudīt skatu in real life, ko pirms tam biju redzējis tikai bildēs. Atpūties no lielā kāpiena un apzvanījis teju pus pasauli, stāstīdams cik foršs panorāmas skats paveras no 200 metru augstuma, izdomāju, ka beidzot būtu jāķerās klāt lietai, kapēc esmu te uzkāpis. Ahā, te nu bija pirmā kļūdīšanās… biju aizmirsis izprinēt bildi, kurā vietā ir jāmeklē kaste. Nu neko, atcerējos kāda apmēram tā vieta bildē izskatījās un mēģīnāju kaut ko līdzīgu sazīmēt arī šeit. Taču nekā, neko neatradu vai arī slikti meklēju. Pilnīgi paļaujos uz otro versiju un ar nelielu rūgtumu un samērā lielu prieku sirdī, sāku mērot 200 metrus garo lejupceļu. Prieks par to, ka pārvarēju pats sevi. Nekad nebiju domājis, ka es tur varētu uzkāpt…

Starp citu, pašā Adatas galā nav 3G zona LMT. Nokāpjot dažus metrus zemāk – tikai tad sāk parādīties.

Kopumā tika pavadītas apmēram divas stundas. Ar visu kāpšanu augšā, kāpšanu lejā, atpūtām un lielo atpūtu augšā. Starp citu, ja ir doma nest augšā grillu un tur cept desiņas – tas būs pagrūti, jo ar normāla izmēra mugursomu kāpt augšā ir pagrūti.

Vēl kas – ja divi cilvēki kāpj augšā un četri lejā gaida, tad droši var ņemt līdzi grillu un cept šašļiku/desiņas :)

Tālāk jau mūsu ceļi veda uz Kuldīgu, kur jau bija sarunāta tikšanās ar Jokerz, kurš mums arī uz neilgu laiciņu pievienojās GC tūrē pa pilsētu. Jāatzīmē, ka Kuldīgā nebiju bijis ļoti sen. Kuldīga ir neliela, bet ļoti skaista pilsēta ar daudz mazām ieliņām, no kurām liela daļa ir vienvirziena. Taču tomēr tas netraucēja mums doties slēpņu meklēšanā. Vienā no Kuldīgas punktiem esmu atstājis travelbug. Tā kā – visi intresenti it ielūgti uz “viesībām”.

Viens no foršākajiem slēpņiem, kas atrodas pie Kuldīgas ir Baltavots. Lai arī piekļūšana/piebraukšana bija visai sarežģīta, tomēr pēc nelieliem pūliņiem atradām ceļu, drīzāk jau kaut ko līdzīgu meža stigai vai ko tamlīdzīgu, kas vistuvāk pieveda pie GC.

Pēc tam, kad Kuldīgā visi slēpņi bija izstaigāti un ne visi atrasti, devāmies atpakaļ uz Liepāju. Protams, ne pa tiešo, bet cauri Cīravai, kur plānā arī bija paņemt kastīti. Kastīties iespējamo atrašanās vietu gan atradām, bet būs jāatgirežas kaut kad vēlāk, kad ūdens līmenis upē būs nokrities. Ja kas, šis ir interesansts slēpnis. Iesaku :)

Starp citu, pirmais iespaids par Kuldīgas slēpņiem bija tāds, ka neviens tos neapkopj, jo vairākiem bija pilni log-books un vēl viens pavisam izmircis. Vai nu tos atstāj bezrūpīgi vietējie vai arī kādi iebraucēji. Taču tas ir sīkums, salīdzinājumā ar dažiem ļoti labiem slēpņiem.

* Uzdūros uz Adatas – uzkāpu uz Adatas

Video no Adatas:

Pirms daudziem gadiem, kad vēl zāle bija zaļāka un saule spīdēja spožāk, man bija tā lieliskā iespēja pārmigrēt no times.lv piedāvātā hostinga uz ir.lv, kur izvēlējos ļoti vienkāršu adresi – toms.ir.lv. Tā nu visus šos gadus esmu mierīgi dzīvojis uz sava “ir”, nevienam īpaši netraucējot.

Esmu bez kreņķiem sagaidījis 8. aprīli un mana vietne vēl “dzīvo”, tiesa bez ar “www” gan nekas neveras vairāk, kā  tas bija agrāk. Bet nu, so what, šis apstāklis būs kā viens no galvenajiem iemelsliem, lai beidzot pārtienu uz savu domēnu, visticamāk, četrburtu/simbolu. Tas ar laiku.

Un par kastītēm. Vakar ar lielu aizrautību izlasīju visas 70-cik tur atsauksmes par Kuldīgas cache “Adata”. Jā, izklausās labi:

[LV] Sleepnis ir pasleepts bijušajaa krievu armijas taalo sakaru baazee Upiiškalnaa. Saaka vinju buuveet astonjdesmito gadu beigaas. Plaanotaa jauda bija pietiekoši liela, lai nodrošinaatu sakarus ar krievu armijas kugjiem un zemuudeneem visaa pasaulee. Liidz tam tika izmantots gaisa balons, ko veetras laikaa vajadzeeja vilkt lejaa.Raidiitaajiem tika plaanots izmantot ljoti garu radioviljnju frekvenci. Lielaakoties taalajai komunikaacijai izmantoja videejos un iisviljnjus, kas atstarojaas pret jonosfeeru un labaa laikaa pat signaals ar dažu vatu izstaroto jaudu var aizkljuut liidz otrai pasaules pusei. Tachu tas nespeej tikt cauri saalsuudenim. Njemot veera, ka ir strateegjiski diezgan svariigi, lai pretinieks neuzzinaatu kodolzemuudenju atrašanaas vietas, taas bieži vien nedeeljaam nekustiigi staav iegremdeetas un neuzpeld. Tachu sakari ir vajadziigi. Šim noluukam ar lielu jaudu tiek raidiits signaals VLF(3-30khz) un ELF (3-30Hz). Protams, joslas platums ir stipri šaurs un komunikaacija ir ljoti leena un tikai vienvirziena, tacu pilniigi pietiekama, lai nosuutiitu komandu, piemeeram “saakt plaanu A”. Signaalu ELF izmanto arii, lai dzilji iegremdeetai zemuudenei dotu signaalu, ka jauzpeldina boja ar antenu, kas var atrasties apmeeram 10-40 metru dziljumaa, un taalaaka komunikaacija notiek pa VLF. Šaadi ar zemuudeneem sazinaas veel joprojaam. Signaali ir šifreeti ar vienreizeejaas lietoshanas kodu.

Viss uzbuuveetais komplekss sastaaveeja no viena centraalaa tornja (augstums ~220m) un sešiem pa perimetru novietotiem mazliet zemaakiem tornjiem (augstums ~200m). Viss tika uzbuveets, bet ne reizi taa arii netika izmantots, un perestroikas laikaa raiditaajus armija demonteeja, atstaajot visus 7 tornjus. Pašlaik gan ir palikuši tikai triis tornji. Šobriid divus no tiem apdziivo mobilo sakaru operators un Kurzemes radio. Trešais, kuraa atrodas sleepnis it kaa pieder Riigas amatieru radio, bet netiek izmantots.

Kāds no Jums Adatā ir uzlīdis? Varbūt vēl kāda papildus atsauksme… :) Starp citu, neliels salīdzinājums Adatai ar Televīzijas torni Zaķusalā (bilde klikojama):

P.S. Mamba arī ir paviesojusies uz Adatas gala.

…un pašreizējā situācija pulksten 11:00, kas ir krasi savādāka.

Un kāds laiks bija pa nakti un tagad ir Tavā galā?

Nav tā, ka mani neapmierina pašreizējas tarifu plāns, vienkārši gribas zināt.

Anyone?

P.S. Drīkst “karot” arī citi mobilo telefonu operātoru lietotāji! :)

Valdības demisija jeb aizeima, hotdogs jeb suņmaizdesainis, katastrofa jeb lielapmērķeza, kosmonauts jeb visumnieks, audiokasete jeb lentveida skaņnesis, audiofails jeb slepenais skaņpīkšķis.

Kad pirmo reizi islasīju šo rindkopu šajā Tvnet rakstā par jaunvārdiem, radās sajūta, ka portāla redakcija ir pārpublicējusi radio SWH menlā humora topu. Tikai kļūdas pēc šis tops ir parādījies “ziņu” sadaļā, nevis pie jokiem. Taču neviens nekur nebija kļūdījies. Hotdogs Latvijas valodniekuprāt varētu pārkristīts par neizrunājamu vārdu suņmaizdesainis (man šis jaunvārds asiocējas ar kaut kādu maisu vai saini). Kapēc nevar atstāt “karstais suns” vai latviskā “karstmaizīte”? Īsi, konkrēti. Situācija. Narvesenā ieiet 17 gadus vecs jaunietis un prasa: “Man lūdzu vienu suņmaizdesaini ar kečupu un sinepēm…” – smieklīgi :)

Neizprotu arī to, kapēc jāķerās bija pie vārda “audiokasete” un jāpārlatvisko uz “lentveida skaņnesis”. Šis latviskojums man vairās asiocējas ar lentām, kuras atskaņoja 80-tajos. Pie tam – audiokasetes ir uz izmiršanas robežas…

Un vēl. Par to kaseti it kā nieks, lai jau skalda “matus”. Kādēļ pēc visiem šiem gadiem katastrofa ir jāpārsauc par lielmērķezu? Pieņemsim, šo jaunvārdu latvieši pieņem un izdomā Katastrofu Medicīnas Centru pārsaukt par Lielmērķezas Medicīnas Centru. Vai nav gatavais cirks ar tiem valodniekiem? Tāda sajūta, ka viņi weekendos sanāk kopā kādā bārā, pasūta alu un tad taisa tādu kā brainstorm, nobalso par labāko vārdu (nu jau promiļu ietekmē) un viss gatavs. Jauns jaunvārds tiek pasniegts uz zelta paplātes.

Nav jau patiesībā tik slikti, kā tas izskatās. Valodnieki ir vajadzīgi, par to es nešabos. Bet vajag tomēr piedomāt pie jaunvārdu darināšanas. Vajadzības gadījumā pieaicināt kādu attiecīgās jomas speciālistu, lai nesanāk tādi jaunvārdi kā “galvene” (saite), kas vidējam aritmētiskajam lietotājam vēl šobaltdien nav īsti saprotams jēdziens. Savulaik arī bija panesusies ironiska jautrība ap jaunvārdu “starpene”, kura skaidrojumu es pat īsti nezinu. Bet anatomiski starpene sievietēm zonā starp vagīnu un anālo atveri.

Protams, ir arī vairāki jaunvārdi, kurus latvieši ir pieņēmuši, piemēram, mēstule, kura savulaik kļuva pat pa gada nevārdu, ja atmiņa neviļ. Šeit var aplūkot veikmsīgākos jaunvārdus (dators, lejupielāde, izvēlne) un nevieksmīgākos (emuārs, sāknēšana, maršrutizators).

Pirmie iespaidi par W7-to  – viss tik liels un krāsains. Visur ēniņas, animācija un citi brīnumi, kas man bija jaunums, jo līdz šim biju lietojis Windows XP. Sajūta kā MAC vidē, nedaudz. Ar Vistu biju saskāries pāris reizes uz dažiem mirkļiem, tādēļ salīdzinājums būs vairāk starp XP un W7.

Tad nu pirmais pie kā ķēros, bija W7-tā konfigurācija savām vajadzībām. Pēc apmēram 10 minūtēm biju ticis skaidrībā kas un kā. Vienīgi palika neatrisināta lieta – superlielās ikonas uz deskopa pēc noklusējuma. Izrādās problēma ir ļoti viegli atrisināma – Ctrl + peles rullītis uz augšu vai leju  un ikonas ir smuki samazinātas līdz acij tīkamam izmēram. Pēc tam sākās nākamais etaps – draiveru instalācijas wireless`am un skaņai. Viss arī pa smuko. Bezvadu tīkls piedabūts, uzlikts antivīruss un atjaunināts. Ar skaņu gan bija savādāk. Meklēju speciālus draiverus, bet beigās laikam biju saspraudis vadus ne tādos caurumos, jo pēc vadu pārslēgšanas man viss aizgāja. Tad nu tagad tiec gudrs – bija vaina draiveros vai vados. :) Tālāk jau sākās visu nepieciešamo programmu instalēšana, kura, pagaidām, ir noritējusi bez aizķeršanās. T.i. daļu vajadzīgo programmu esmu uzinstalējis un nesaprašanos ar W7-ņi neesmu novērojis. Patīkami.

Ļoti patīk iebūvētais meklētājs. Daudz labāks nekā bija iekš XP. Ieraksti vajadzīgo vārdu vai frāzi un viss notiek. Klusi un nemanāmi. Taču nelielu apjukumu sākumā izraisīja kontrolpanelī veicamo darbību saraksts. Panika ātri tika pārvarēta, izmantojot iepriekš pieminēto meklēšanu.

Vēl iepatikās iebūvētais Snipping tool. Ļoti vienkāršs rīks ar ko “izgriezt” no ekrāna vajadzīgo vietu un saglabāt kā attēlu. Īsāk sakot – neliels Print Screen funkcijas menedžeris.

Ar kombināciju Win + Tab (uz priekšu) un Win + Shift + Tab (atpakaļ) var smuki staigāt pa atvērtajiem logiem. Kaut kur lasījju vēlmi, ka šādu prieku arī vēlās pie Mozillas. Tas ir atrisināms ar Fox Tabs add-on`u (saite). Pats vienu brīdi lietoju. Pēc datora re-instala neesmu uzlicis atpakaļ.

Nepatīkams pārteiguma moments. Pēdējās divās dienās divas reizes mistiskā veidā no QWERTY klaviatūras burtu/simbolu izvietojuma esmu pārslēdzies uz latvisko (?) izvietojumu. Un tikai kādai noteiktai programmai – vienu reizi tas bija skaips, otro – Mozilla. Palīdzēja – attiecīgās programmas restarts. Jautājums: kāds hot key ir šij funkcijai?

Patīkami arī tas, ka datu pārsūtīšana caur usb noteik daudz ātrāk nekā XP vidē. Tas manāmi saīsina šo procesu pie liela apjoma failiem.

Vēl liekas neēri tas, ka pie trīspirkstu kompinācijas (Ctrl + Alt + Del) atverās nevis Task Manager, bet gan izvēlne, kur piedāvā Switch User, Log Off u.c lietas, kur pašās beigās arī piedāvā iepriekš minēto Task Manager. Vairāk vai mazāk esmu pieradis pie XP, kur pie tās pašas kombinācijas atverās Task Manager. Varbūt šo var kaut kā izmainīt? Idejas?

Uz doto momentu vairs nekādus mīnusus neesmu piefiksējis. Mazums – varbūt kāds zemūdens akmens vēl ir.

Rezumē. Izdevies Microsoft produkts. Ja pirms W7-tā iepazīšanas domāju: uzinstalēšu-palietošu-ņemšu nost, tad jau pēc dažu stundu lietošanas lēnām sāku nosvērties uz to, ka W7-tais varētu būt kā pamata OS man. Pie tā arī pagaidām pieturos. Datoram jau ir apmēram nedēļās up-time un līdz šim nekāds W7-tā gļuks vai fatal error kā Nuucham nav bijis. Patīkami, jo man, kā jau visiem, arī ir W7 Beta. :)

Un kādas Tev attiecības un atsauksmes par Windows 7?