Pirms vairāk kā pusora gada diviem jauniem cilvēkiem no Liepājas radās kāda forša ideja, kuru noteikti vajazētu realizēt. Ideja bija ļoti vienkārša – rīkot kāršu spēles “Cūkas”* turnīru. Vārds pa vārdam, diena pa dienai, līdz nepagāja 4 mēneši, līdz pirmajam Cūku turnīram ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā, kurš norisinājās viesnīcas Fontaine Royal telpās. Kā pa pārsteigumu, turnīru apmeklēja ne tikai cilvēki no Liepājas, bet arī no Tukuma, Saldus un Rīgas.

Tā kā par pirmo turnīru intrese bija liela, tad jau tika sākti plānoti nākamie turnīri, tiesa, ne tik skaļi un kupli kā pirmais turnīrs. Dažus mēnešus pēc pirmā turnīra, laiks bija jau otrajam turnīram, kurš norisinājās pašā vasaras vidū, vienlaicīgi ar Baltic Beach party. Cilvēki bija mazāk, kā pirmajā turnīrā… bet tas nebija tik svarīgi, kā tas fakts, ka visi dalībnieki (arī tie kas neuzvarēja), aizgāja no turnīra apmierināti.

Līdz šim laikam kopā ir norisinājušies četri jau Cūku turnīri.

Diezgan daudzi rīdzinieki ir vislaik prasījuši kad un vai Rīgā būs šis turnīrs. Tagad beidzot viņiem var droši atbildēt un teikt: “Jā. Būs Rīgā Cūku turnīrs. Jau šo sestdien (3. jūlijs) Dzintara Boulingā, Ieriķu ielā 3 (Domina).

Plašāka informācija – turnīra mājas lapā: turnirs.ir.lv. Var sekot arī twiterī: @turnirs.

___________________
* – zināma arī kā Duraks, Duraki, Sušķi

Dodge reklāma:

Paldies Mārtiņam.

Vajadzēja paiet nedaudz vairāk kā gadam kopš pirmā kāršu spēles “Cūkas” turnīra Latvijā, kas norisinājās Liepājā. Kopumā līdz šim ir notikuši 4 turnīri, visi Liepājā, par tiem vari palasīt labajā pusē zem vēstures. Bet beidzot būsim ciemos Rīgā ar “Cūku turnīru”.

Mūsu tradicionālie atbalstītāji – Dzintara boulings nāca ar priekšlikumu, ka “Cūku turnīrs” varētu norisināties tirdzniecības centra “Domina” “Dzintara boulinga” telpās. Sapratām, ka beidzot mums ir laba iespēja braukt pie jums ciemos un dot jums iespēju sacensties par “Cūku turnīra” uzvarētāja vai uzvarētājas titulu. Tieši tā, meitenes un sievietes, vienvārdsakot, daiļā dzimuma pārstāves, arī aicinām piedalīties “Cūku turnīrā”, jo pašā pirmajā turnīrā pirmās divas vietas ieguva tieši daiļās jaunietes.

Ko te vairs izplūst garās runās. Nāciet paši un ņemiet līdzi draugus un draudzenes 3.jūlijā uz Dzintara boulingu, Rīgā.

Var arī jau pietiekties.

Uz ielām nereta parādība ir “guļošais policists”. Kas tas ir, laikam nav jāskaidro, visiem tāpat ir skaidrs un šāds guļava ir atrodams teju katrā pilsētā.

Pāris dienas atpakaļ radās ideja jauna tipa “guļošam policistam”. Tā kā tagad ir sācies bedrīšu lāpīšanu laiks, tad tiek izgreizti nevajadzīgie/nederīgie asfalta gabali no seguma, kā rezultātā veidojas visai glītas kantainas bedrītes uz ceļiem.

Pati ideja – “guļošo policistu” vietā tagad likt “guļošās bedrītes”. Manuprāt ērtāks un efektīvāks risinājums, lai cītnītos pret ātruma pārkāpējiem blīvās pilsētu ielās.

Ceļa zīme šādai “bedrei” varētu būt šāda:

Viss sākās pagājušajā ceturtdienā, kad saņēmu zvanu no Viestura, kur viņš teica, ka rīt svētdien brauc uz Liepāju un varētu braukt kastītēs. Nav nekas divreiz jāskaidro. Neilgā laikā tika nokompeltēta komanda piecu cilvēku satāvā un iespējamais maršruts ar izliktajām geokastītēm, kas sākās ar Dunalku un beidzās netālu no Rudbāržiem, arī tika sazīmēts. Atlika vien sagaidīt svētdienas dienu, sagaidīt Visturu autoostā un doties Dunalkas virzienā.

Divas atziņas: tikai ar GPS vien būs par īsu; ja neesi pārliecināts, kur kastīte īsti atrodas, par labu nāks arī neliela ieskatīšanās googles kartēs. Šādos izbraucienos tomēr ir labāk ņemt arī līdzi Latvijas ceļu atlantu, kas ir kā ierocis pret lieku braukāšanu cauri mežiem un attapšanos “ciemos” pie kaut kā. Tā nu mums arī sanāca, meklējot slēpni Dunalkā. Iebraucām Dunalkā un GPS saka, ka 2 kilometri pa labi. Apskatamies – ved ceļš vajadzīgajā virzienā. Divreiz nedomājot, braucam pa putekļaino ceļu GPS bultiņas virzienā.  Kādu puostru kilometru nobraucot, esam atbraukuši… bet ne jau tur kur vajag – iebraucām kādā lauku sētā, kur pilns ar traktoriem, izjauktām mašīnām un citām lietām, kas raksturīgs laukiem. Kā Viesturs izteicās – bija sajūta kā filmā “Wrong Turn”. Neko darīt – greizām riņķī un devāmies atpakaļ uz šoseju. Kā izrādās – pie slēpņa varēja gandrīz piebraukt ar mašīnu.

Lasīt visu tekstu »

Šodien manā skaipā iekrita liks uz šo youtubes video, kur viens skriešanas entuziasts, ir sācis skriet atmuguriski. Kā viņš pat saka: “Man apnīk dzīves rutīnas. Tas, ka redzu visu, kas tev priekšā notiek. Braucu ar mašīnu otrādāk. Un ar velosipēdu arī interesantāk braukt.”

Lai atmugursiko skriešanu padarītu kaut nedaudz drošāku sev (un arī citiem), tad Raitis ir uztaisīsis specīlau atpakaļskata ķiveri. Parasta velobraucēju ķivere, kurai ir pielikti klāt divi spoguļi, lai redzētu, kas notiek aiz muguras (uz priekšu?). Izskatās šādi:

Raitis ir arī izdomajis piedalīties “Nordea Rīgas maratonā” tautas klasē, skrienot atmuguriski. Viņš arī ir dibinājis Latvijas Latvijas atmuguriskās skriešanas asociāciju. Katrā ziņā novēlu Raitim visu to labāko.

Man pašam tas atgānia skolas laikus, kad cītīgi trenējos peldēšanā. Bija tādi uzdevumu treniņos, kur bija jāpeld atmuguriski/otrādi, piemēram, ja cilvēks peld kraulā, tad nevis rokas iet uz priekš, bet gan pretējā virzienā.

Lūk arī video:

Avārija notika Černobiļas atomelektrostacijā (Ukrainā) 1986.gada 26.aprīlī pulst.01:24 pēc vietējā laika, ko izraisīja eksplozija. Tā kļuva par milzīgāko atomelektrostaciju katastrofu visā cilvēces vēsturē. Kā rezultātā no kodolreaktora atmosfērā izmeta radioaktivos elementus: zirconium-95, niobium-95, lanthanum-140, cerium-144. Radiācijas karte 1986 gada vasarā:

Īss katastrofas atstāsts:

1986.gadā Černobiļas stacijas vadība ar godkārīgo direktoru Bruhanovu priekšgalā piekrita veikt īpaši bīstamu reaktora darbības pārbaudi uz kuru neviena cita no PSRS atomelektrostacijām nebija gatavas parakstīties. 25.aprīlī tika uzsākts paredzētais eksperiments.

25.aprīlis
13:05 sākās plānota reaktora izslēgšana ar jaudas pakāpenisku samazināšanu;
14:00 avārijas sistēma reaktora dzesināšana tika izolēta, lai netraucētu eksperimenta norisi. Tomēr jaudas līmenis nekritās un turējās pie atzīmes 1600MW. Eksperiments aizkavējās. Ja nebūtu šīs aizkavēšanas, eksperiments tiktu veikts dienas maiņas laikā.
23:10 sākās pakāpeniska jaudas samazināšanās

26. aprīlis
00:05 jaudas līmenis samazinājās līdz 720 MW un turpina kristies. Darbinieki zināja, ka zem 700 MW reaktoru ir jāatslēdz, to nedrīkst uzreiz iedarbināt atkal.
00:28 jaudas līmenis nokrīt līdz 500MW. Tiek iedarbināta automātiskās regulēšanas sistēma, bet tā nenostrādā. Jauda nokrītas līdz 300MW.
00:32 operators cenšas palielināt jaudu ar rokas vadību
1:00 reaktora jauda paaugstinās līdz 200MW, tiek iedarbināts papildus dzesināšanas sūknis un operators atslēdz automātiskās sistēmas, lai netraucētu turpmāko reaktora darbību.
1:18 sākās problēmas ar dzesināšanu.
1:19 vadāmās serdes pārtrauc jaudas palielināšanu, tā rezultātā pieaug temperatūra un spiediens tvaika separatoros.
1:21:40 operators samazina ūdens daudzumu dzesināšanas sistēmā, lai stabilizētu ūdens līmeni tvaika separatorā.
1:22 sākas nekontrolējama tvaika reaktora darbība
1:22:45 operatoram šķiet, ka sistēma ir noregulēta
1:23:10 automātiski vadāmās serdes operators izvelk no reaktora
1:23:35 tvaika ģenerators kļuva nevadāms
1:23:40 operators ieslēdz avārijas signālu, izvilktās serdes atpakaļ iegrimst reaktorā, bloka lejas daļā sākas visi reaktīvie procesi
1:23:44 reaktora jauda pieaug līdz līmenim, kas 100 reizes pārsniedz pieļaujamo normu
1:23:45 rodas augsts spiediens degvielas kanālos
1:23:49 pārtrūkst dzesēšanas kanāli
1:24 notiek viens sprādziens milzīga tvaika rezultātā. Otrs sprādziens notiek degvielas izgarojumu dēļ. Sprādzienu rezultātā reaktorā nonāk skābeklis, kas uzliesmo. Gaisā nokļūst vairāk kā 8 tonnas augstas radiācijas degvielas, kas satur plutoniju, urānu un 520 citus bīstamus radionuklīdus.

vesture.sauc.lv

Pāris dienas pēc avārijas 30 km rādiusā ap Černobiļas AES tika izveidota “zona” no kuras evakuēja gandrīz visus iedzīvotājus. Zonas teritorijā atradās vairāki ciemati un pat 50 000 iedzīvotāju liela pilsēta – Pripjata (Prypiat). Šobrīd Pripjata ir pilnībā pamesta un neapdzīvota. Kā šajā pilsētā izskatās tagad – var redzēt InDustReality.lv mājas lapā, kur piedzīvojumus alkstošu cilvēku grupiņa no Latvijas bija devusies uz Ukrainu, lai paši izstaigātu pamesto zonu. Lai paskatītos uz Padomju laiku liecībām.

Černobiļas katastrofā un no tās sekām ir cietuši 3,3 miljoni ukraiņu un baltkrievu ,bet kopumā cietušo skaitu lēš ap septiņiem miljoniem cilvēku.

Vairāk par šo katastrodu var izlasīt:

• vesture.sauc.lv - Černobiļas katastrofa
• notepad.lv – Černobiļa – tas jāzin katram
• diggers.lv – Černobiļa. Pripyat.
• wikipedia.org – Чернобыльская авария

Foto:

• diggers.lv – Černobiļa. Pripyat.
• industreality.lv – Černobiļa – fotostāsts
• krabjiem.lv – Černobiļa

Stāsts (reāls vai nereāls) par divām meitenēm Sanitu un Janu (vārdi, iespējams, ir mainīti). Viņas, gudras būdamas, velosipēdu no jauna neizgudroja, bet kā tikt pie lieka avansa iekš savas золотая рыбка. Lūk arī pats stāsts:

Meitenēm allaž pietrūka naudas sarunu kartes “Zelta zivtiņa” kredīta papildināšanai. Taču viņas zināja, ka ļoti izdevīgs ir ienākošā zvana princips. Tas ir gana vienkāršs: jo ilgāk runā, jo vairāk iegūsti — par katru ienākošā zvana sarunas minūti kredītam tiek pieskaitīts viens santīms. Nopelnītais tiek automātiski pievienots kartes kredītam, kad to papildina.

Taču meitenēm pašām patika zvanīt, un no tā nekāda guvuma nebija. Un tad radās plāns, kā piesaistīt zvanītājus. Meitenes reklāmas portālā ss.lv ievietoja sludinājumu, ka pārdod traktoru. Norādīja arī adresi, marku un cenu pēc vienošanās. Kļūdās tie, kas domā, ka lauksaimniecība Latvijā iznīkusi. Zvanītāju netrūka. Pa tālruni parasti sarunāja Jana. Viņai bija zema vecīga balss, un viņa šo to zināja par traktoriem. Parasti gan visas sarunas beidzās ar atteikumu. Taču viens latgaliešu zemnieks bija īpaši uzstājīgs. Viņš daudz nerunāja, jo viņam vajadzēja tieši sludinājumā norādīto traktoru. Viņš piekrita jebkādiem noteikumiem, un kādā dienā mājas pagalmā ieripoja smagā automašīna ar piekabi. Meitenes kā piedevu savam biznesa plānam dabūja brāzienu no vecākiem, bet naivais laucinieks — pigu.

Avots.

Jā, man tagad ir arī tāda iespēja. Nezinu kā citās pilsētās un novados, bet Liepājā ir iespēja tikt pie bezmaksas sarunām LMT tīklā visa mūža garumā. Ar Okarti. Nu, gluži kā Bifri vai Zelta Zivtiņas nulles tarifs. Tikai attiecīgi Bites un Tele2 tīklos.

Dēļ tā iemesla, ka LMT klientu apkalpošanas centrs Liepājā svin 10 gadu jubileju, viņi katram cilvēkam dāvina Okartes starta komplektu (maksimālais starta komplektu daudzums uz galviņu – 2), kurā ietilpst 3 latu sarunu kredīts un bezmaksas sarunas mūža garumā/bezgalīgi LMT tīklā. SMS un zvani uz citiem tīkliem – pēc noklusējma.  SMS pa 1,5  (LMT) un 4 santīmiem (pārejie operātori),  7,7 santīmi – zvani (O!Vienādais tarifs). Nekur Okartes/LMT mājas lapā sīkaku informāciju neatradu, tādēļ pieļauju domu, ka šis ir tāds kā testa variants un iespējams vēlāk arī ieviesīs visiem, ne tikai dažiem izredzētajiem, kas ir pamanījuši reklāmu.

Es pats nedomājot pieteicos uz diviem komplektiem. Kā un kur izmantošu – tas jau ir cits jautājums.

Izskatās, ka Daugavpilī notiek tāda pati akcija.

P.S. Šo sākumkomplektu skaits ir ierobežots!

Vai atceraties ideju par pieliekamu/piesktūvējamu apakštasīti krūzei, lai maršrutā virtuve – istaba, krūzē ielietais dzēriens pēc iespējas mazāk nonāktu uz zemes? Vot. Tā arī prototips vēl nav izgatavots :) Bet ne par to…

Veļasmašīna, kas darbojas lokālajā tīklā. Shēma - dators, rūteris, veļasmašīna un ekstrai - mobilais telefons.

Šoreiz ir mana nākamā prātula. Veļasmašīna, kas pieslēgta lokālajam tīklam un kontrolējama no datora un/vai mobīlā telefona. Es tiešām neesmu tekāds tehnoloģiju guru, bet ideja ir pavisam vienkārša, manuprāt. Ir veļasmašīna, kurā ir iebūvēts savs dators/procesors, rūteris, dators un speciāli izstrādāta progarmmatūra datoram ar ko vadīt attiecīgo veļasmašīnu. Sametam drēbes, ievadam uz datora vajadzīgos parametrus un wolla! Mums tikai atliek izņemt drēbes un izlikt žāvēties. Slinķu sapnis, ne?

P.S. Pieļauju domu, ka es tagad sarežģīju vislai elemntāru ikdienas darbību… bet, man šādi šķiet ērtāk. Un vēl – nē, es neesmu pētījis vai pasaulē jau šādas lietas pastāv.