Kolekcionētprieks jeb bērnības aizraušanās

Bērnībā sev esmu mēģinājis “iedēstīt” vairākus vaļaspriekus jeb hobijus. Vairāk vai mazāk, bet lielākā daļa no tiem cieta sagrāvi un pēc pirmajām hobija dienām visa degsme noplaka kā ugunskurs, kas tiek apliets ar spaini ūdens. Tā arī nekad par hobiju nekļuva pastmarku kolekcionēšana, vecu monētu krāšana vai arī kinderolās atrodamo mantiņu vesalas kolekcijas sakrāšana. Šeit gan vainīgi ir vecāki, kuri nevienmēr gribēja savam pirkumam pieskaitīt manis nolikto šokolādes olu.

Bet šoriez ir stāsts par kaut kā kolekcionēšanu, kas man tik tiešām noturējās vairāku mēnešu garumā. Bet nu par visu no sākuma.

Maziņš (gadi līdz ~14-15) būdams, lielāko daļu vasaras un vasaru es pavadīju Babītē pie saviem vecvecākiem, kur bez manīm vasaras vadīja arī brālēns un mana māsa. Šī vieta viennozīmīgi bija mani lauki, neskatoties uz to, ka Rīgas robeža jau tika sasniegta jau pēc pusstundas gājiena vai 5 minūšu braucienā ar vilcienu. Teenage laikā ierastāka lieta jau kļuva par braukāšanu uz Rīgu (Imanta/centrs) vai arī pieagušajiem nezinot, pa kluso tika aizlaists uz Tukumu. Nu jā, atgriežoties pie koelkcionētprieka – tika kolekcionēti stika pudeļu metāla korķi. Kā mēs tos procesu saucām – aluskorķu kolekcionēšana.

Viss iesākās kādā vasarā, kad viens no kaimiņpuikāmbija vardā Toms (viņš arī tika dēvēts par mazo Tomu) pasācis jau kolekcionēt šos korķus. Tad nu pavisam neilgā laikā šī kolekcionēšana izplatījās džeku vidū. Tad arī sākās lielās cacensības par to, kurš dabūs vai atradīs stilīgāko un krutāko korķi. Tika veikti sriojumi Babīte stacijas rajonā, gar velo celiņu un veitējo veikalu tuvumā. Tiesa, 98% gadījumu atrastie korķi bija tādi, kas ar savu orģinilitāti neizcēlās. Bet arī tika atrasti visādi extra korķi un tajā brīdī varēja sajusties kā Amerikas atklājējs, jo biji vienīgais ar šādu korķi. Neizpalika arī visādas vienošanās un barteri, kā “Es tev došu šito, šito un tos divus, bet es gribētu šito tikai”.

Sevišķi lielu pieprasījumu izraisīja ārzemju alus korķu. Sevišķi topā bija lietuviešu alus korķi, jo bija otrie vieglāk dabūjamie aiz latviešiem. Tik pat cik lietuviešu korķīši veigli bija dabūjuam, tik viegli arī Čehu un Slovāku pārstāvji, jo mazā Toma tēvs visai bieži Skyā, kas uz Ulmaņgatves, iepirka no šīs vasts importētos alēnus.

# Daļa no manas kolekcijas. Ir gan latvieši, lietuvieši, igauņi un pa gādam čeham/slovākam arī. Nesmādējām arī Coca-colas, Fnatas un citus bezalkoholisko dzērienu korķīšus.

# Šādā maisā atradās visi korķīši, kur bija skaitā, kas vairāk par viens. Un kurus nebija žēl mainīt pret citiem eksponātiem.

# Šāds, ar marķieri uzrakstīts uzraksts, rotā kasti, kurā glabājas šie dārgumi :)

P.S. Šī kolekcija jo projām atrodas pie manis. Ja nu gadījumā ir kāds, kurš arī kolekcionē šos brīnumu, esmu atvērs piedāvājumiem. :)