"Stūlbums"
Jau sen atpakaļ pamatskolas laikos, tika novērots fakts, ka daži klasesbiedri rakstīja vārdu “stulbs” ar garo “ū”. Arī pēc vidusskolas beigšanas studējot, bija daži indvīdi, kas tomēr domāja, ka “stūlbenis” ir ta pareizākā versija šim vārdam.
Lai arī cik man nepareizi tas liktos, tomēr nevienu reizi tā arī neesmu tiem cilvēkiem uzjautājis, kapēc viņi raksta tā un ne savādāk. Tā arī neesmu no sapratis. Kādam idejas kapēc tā notiek?
P.S. Nebiju iedomājies, ka vārdu “trenēties” var rakstīt ar diviem “n”.
Ir simtiem stulbību, ko cilvēki raksta un kā runā.. ;)
vēl viena lieta. un cik “stūlbi” ir tie, kas nespēj atšķirt kārtas skaitļus no pamata skaitļa vārdiem? “Savos 18. gados”, piemēram… Kādas skolas viņi ir beiguši vai šobrīd apmeklē.
Lielākā daļa nemāk pareizi runāt (sevišķi jau tie, kas skaļāk runā), jo nav gājuši skolā. Tā tas iet no paaudzes paaudzē. Tāpēc jau tauta paliek stulbāka.
Kā no grāmatas pateikt nemācēšu, kāpēc tā notiek, bet tam ir vistiešākais sakars ar aiz “u” esošo “l” burtu, kura dēļ tad arī gribas to patskani pavilkt garāku. bez “stūlbuma” ir arī “gūlbis”, “tūlpes” un kas tik vēl ne.
//”raksta tā un ne savādāk” –> Tom, ir “citādāk” ;)
[pa tēmai, atvaino :D]
izskaidrojums tam, protams, ir fonētikā meklējams. bet runa tomēr ir par to, ka iziet padsmit gadus skolā, bet saprašanas nekādas, tikai fonētika galvā :)
Ar to trennnēšanos ir interesanti. Skanējums prasa 2 “n”. Šis vārds man arī ir kādreiz raisījis pārdomas, precīzāk sakot,vārds treniņš, jo trenēties ir vienkārši, bet trennnniņš it kā izveido 2 zilbes, kur katra “n” pieder pie citas zilbes :D Tas tā, piekrītu OreMan, dikti daudz tādu kļūdu valodā.
Paldies par viedokļiem.
Viestur – tas ir tīri subjektīvi par “treniņu”. :) Kā nu kuram cilvēkam ir ar to dzirdi un uztveri :)