Skat, kā… vasaras trīs mēneši ir aizvadīti un klāt jau ir nākamie 3 rudens mēneši. Man jau kuro gadu pēc kārtas pirmajā septembrī nekādas īpašās sajūtas neuzliesmo, kā tas bija pirms gadiem 14. Vienīgi par to “ka šodien kaut kas ir” liecina no rīta redzētie cilvēki, kas ir uzpucējušies un ar puķēm pulcējas pie savas mācību iestādes. Lielveikalos arī tedzami tā pavairāk glītāk ģērbušies jaunieši, nekā ikdienā. Viekalos pie puķu stendiem ir redzamas civēku rindas… Bet es, kā vienkāršs civlēks eju garām un nodomāju: “Cik labi, ka man tā vairs nav…”.
Katrā ziņā ir patīkami paskatīties uz mazajiem pirmklasniekiem, kas ir uzpucēti tā kā tādas lellītes un ar puķu pušķi rokās dodas iekarot savu mācību iestādi.
Mana pirmais septembris ir tāds kā neliels attskaites punkts uz aizgājušo posmu, kad ir vērts pavērties atpakaļ uz visu izdarīto un neizdarīto. Tad nonācu pie secinājuma: “Bāc, laiks gan ātri paiet…Tiko jau bija septembris un nu jau atklal ir septembris”.
Un kā Tev?
Veiksmīgu 1, septembri. Bet tā prātīgi, lai nesanāk kā šīm meitenēm 2005. gada septembrī :)
Pirmais septembris.. šoreiz tiešām bija kārtīgs pirmais septembris – ar uztraukumu, nezināšanu, kur jāiet un kas vispār sagaida. Bet nē, viss būs kārtībā! ;)