Ļoti interesanti ir paskatīties uz cilvēkiem klubos. Tu pats sēdi pie bāra letes un dzer savu melno tēju. No vienas puses pienāk kaut kādi džekiņi un pasūta 50 gr rumu. No otras puses pienak divas dāmas – viena pasūta absintu un otra martini. Tev sagribas vēl vienu melno tēju. Tu izdari pasūtījumu. Vēl pēc kāda laiciņa tie paši džekiņi pasūta to pašu, bet nu jau dubultā. Tagad pienākusi dāmu kārta. Atkal absints un martini.
Noslēgumā viens no tiem džekiņiem bija galīgi mīksts palicis un dāmas otrā pusē ļoti jautrā prātā aizgāja dejot (!) pie Detlef Zoo koncerttūres noslēguma. Pats paņēmu vēl vienu tēju un turpināju vērot, kā cilvēkiem mainās sejas laikam ejot un izdzertajam alkohola tilpumam palielinoties. Interesanti.
Skatos, ka vienam pie bāra letes sēžot bijis jautri :D
es pat spētu iedomāties, kas ir tās meitenes, jo gadās ik pa laikam ierasties tajā klubā.. :D nu labi, gan jau nav tās pašas, bet tur ir divas tādas.. izskatīgas.. :D
un tāpēc es dzeru alu.. pietiek jau ka tāpat izskatos stulbi, ja esmu ar dvīņubrāli.. :D
Uzturēties fonteinā skaidrā ir diezgan dīvaini. Visi tik planē apkārt un jautrojas, bet pašam dīvaini skatīties. Jautrās meitenes, kas dzer absintu. Ar visu rituālu? Kapātājas laikam :)
Hmm, nezinu vai pozitīvi vērtēju situācijas, kad visi aplakuši ap leti dzer savus dzeramos un apgrūtina tādiem vienkāršajiem cilvēkiem kā man nopirkt čehu aliņu. Dzīvē taisnības nav. Biju trešdien aizgāji un sašokējos ar sasodīti lielo cilvēku pūli, kas tur bija. Dabūju kādas 15 minūtes gaidīt savu aliņu pie letes. Šausmīgi. Tādam alus mīlim kā man.
Bet nu vismaz daudz jaunas publikas.
A ko pats uz tējas sēdēji?
andri – nu jā, sevišķi, ja ierodies klubā kompānījā ar dvīņu brāli. PIeeiet pie letes, pasūta. Pēc mirkļa – atkal “tu” pienāc klāt pie bārmenes vai bārmeņa un pasūti to pašu :) Jautri. Ar apsargiem jau būtu tāpatās…
ish, nevis dīvaini, bet jautri redzot visus tos cilvēkus, kuri sadzērušies un ir jautri :)
Par cilvēkiem pie letes – ja ir sakarīgs cilvēks, tad var solīdi palūgt, vai nevar palaist. Pēdējās reizēs esmu tā darījis. Sekmīgi :) Dažs labs pēc tāda mana lūguma pameta savu sēdvietu un aizgāja jautroties :) Bet arī – tas atkarīgs cik daudz cilvēki ir sanākuši…
Gastonz, a vot. Tā sanāca. :) Man patika.
Es gan šajās brīvdienās tā atlaidu.. nu tā sen nebiju atlaidis :) Tik žēl, ka tas alus vecrīgā tik dārgs :)
liek aizdomāties par patērētā alkohola ietekmi!
Pingback: Pie bāra letes #2 ›› Toma dienasgrāmata