Sveiciens visiem 2007. gada pēdējā dienā. Pēc dažām stundām katrs no mums paklīdīs uz savu pusi un iejuks jautrā kompānījā ar, kuru sagaidīs gadumiju, atkorķēs šampanieti un ar laba vēlējumiem viens otru apsveiks. Tiks arī vērota uguņošana. Daudzi paši savā sētā taisīs personīgo uguņošanu. Ok, tā bija tāda neliela skice par to, kas notiks vēlāk. Tagad es atskatīšos uz 2007. gadu, kāds tas izvērties manā skatījumā.

Lasīt visu tekstu »

Kādu dienu Pēterītis jautā tētim:
- Kas ir politika?
Tētis brīdi padomājis, atbild:
- Mēģināšu izskaidrot tev līdzībās. Es pelnu naudu ģimenei, tāpēc sauksim mani par Kapitālismu. Māmiņa pārvalda naudu, tāpēc sauksim viņu par Valdību. Mēs abi rūpējamies par tevi, tāpēc tu būsi tauta. Auklīti mēs varam uzskatīt par Strādnieku klasi. Bet tavu mazo brālīti nosauksim par nākotni. Tagad ej un rūpīgi pārdomā to visu, rīt pastāstīsi ko saprati.
Pēterītis, iegrimis pārdomās, aizgāja uz savu istabu. Tajā pašā naktī viņš pamodās no tā ka viņa mazais brālītis skaļā balsī raudāja, jo bija piekakājis autiņbiksītes līdz pašām padusēm. Pēterītis aizskrien uz vecāku guļamistabu, bet mamma ir tik cieši aizmigusi, ka viņu neizdodas pamodināt. Pēterītis aizskrien uz auklītes istabu – durvis ir aizslēgtas. Pēterītis palūr caur atslēgas caurumu un ierauga savu tēti gultā ar auklīti. Tajā brīdī Pēterītis atmet ar roku un dodas gulēt.
Nākamajā rītā, pie kopīgā brokastu galda, Pēterītis saka tētim:
- Tēti, man liekas ka es sapratu kas ir politika.
- Lieliski! Pastāsti man, lūdzu, ko tu saprati.
- Tas ir pavisam vienkārši. Kamēr Kapitālisms pārguļ ar Strādnieku kasi, Valdība snauž, tauta tiek ignorēta un nākotne ir sūdos līdz padusēm.

It kā pēc būtības Ziemassvētki ir gada klusākie un ģimeniskākie svētki. Ja neskaita trako iepirkšanās drudzi, kas valdīja veikalos īsi pirms svētkiem, kas salīdzinājumā ar citiem gadiem nebija mazāks palicis. Tieši otrādi – cilvēki vēl vairāk pirka visādas dāvaniņas un citus niekus ar ko iepriecināt tuvos un mīļos cilvēkus. Galvenais, lai ir tā Ziemassvētku sajūta… un ticiet, vai nē – es tomēr šogad sajutu pēc ilgiem laikiem. Pašam prieks.

Lasīt visu tekstu »

Gada klusākie un arī baltākie ne tik baltie svētki ir aizvadīti. Tuvie cilvēki vairāk vai mazāk ir apsveikti un apdāvināti. Arī saņemta labākā Ziemassvētku dāvana šogad – īsziņa. Jautāsiet, kas tur bija rakstīts? Tas lai paliek pie manis. Pienāks laiks, varbūt atklāšu…

Saņēmu arī no Artūra divus ielūgumus uz Alu sievieti. Paldies, Tev…

Iepatikās Baltā Runča ieraksts par graffiti zīmējumiem Jēzus dzimtajā pilsētā Betlēmē.

Šodien man palūdza sameklēt kādu apveikumu kartiņu Ziemassvētkos, ko nosūtīt (pa e-pastu) radiniekiem uz Ameriku. Pāris minūšu laikā jau biju samedījis pāris kartītes, kas man iepatikās un kuras varētu nosūtīt.

Meklējot kartītes, uzskrēju vienai lapai, kas arī piedāvāja dažādus Ziemassvētku jokus, visādas smieklīgas animētās kartiņas un tamlīdzīgus brīnumus. Man vislabāk iepatikās spēlēt salaveča briežiem pa degunu Zvaniņš skan melodiju. Tas ko nospēlēju, man nemaz
neatgādināja to populāro melodiju. Esmu lepns par to, ka man sanāca kaut ko nospēlēt.

Lai pats varētu iemēģināt roku melodijas spēlēšanā – nāc te!

Var arī izmantot klaviatūras ciparus, lai procesu padarītu vieglāku.

Kā arī – preicīgus un gaišus Ziemassvētkus!

Esmu izveidojis jaunu sadaļu – “In memoriam” (saite) , kurā esmu apkopojis lielāko daļu rakstus, kas tapuši laika posmā no 2004. gada sākuma līdz 2004. gada beigām jeb līdz brīdim, kad tika uzlausts CutePHP (Raikonam arī ir ko teikt par CutePHP) dzinējs un blogošanai bija jāmet miers uz kādu laiku… līdz pat 2006. gada beigām, kad atsāku to darīt.

Kādēļ tika izveidota tāda sadaļa? Dažas dienas atpakaļ saņēmu zvanu no Nameja, kurš tajā laikā arī piedalījās rakstu veidošanā un publicēšanā, un ieteica man to izveidot, lai kādā varētu to palasīt un atcerēties aprakstītos notikumus, pasmaidīt par saviem raktiem…

Pašam arī boja ļoti interesanti palasīt savus vecos rakstus. Jāsaka godīgi – man par tiem nāca smiekli – tādi mazi 3-rindiņu ieraksti tie ir. Vismaz lielākā daļa no tiem tāda ir. Tajā laikā mēdzu arī piekopu ctrl+c un ctrl+v metodes, ņemot rakstus iz delfiem un apollo… Tie gan bija laiki…

Artūrs atkal veido akciju. Vari iegūt biļetes uz Alu sieviti.

Labākā dāvana svētkos – pērc biļetes šeit!

Pirms gadiem 20 visa Latvija gribēja tikt vaļā no lielās, sliktās Padomju savienības, kura bija okupējusi Latvijas teritoriju. Gribējām būt neatkarīga tauta un dzīvot savu dzīvi. Šādai idillei nebija lemts ilgs mūžs. Nepagāja ne pilni 20 gadi brīvībā, kad labprātīgi sevi pakļāvām nākamajai savienībai… un kopš šodienas – varam brīvi pārvietoties visas Eirpas Savienības teritorijā bez nekādiem šķēršļiem. Pilnai laimei vēl pietrūkst eiro naudiņas un turki, kas uz katra stūra atvēruši pa kebabu bodei… tad jau varēs ar nepacietību gaidīt ES sabrukumu…

Šī dziesma oficiāli iznāca jau 27. novembrī. Es to pirmo reizi dzirdēju tikai gandrīz pēc mēneša t.i. šodien. Noklausījos un iepatikās. Vismaz kaut kas jauns Ziemassvētku dziesmu playlistē Latvijā. Tiesa, nosaukums neraisa asiociācijas ar Ziemsasvētkiem, jo dziesmas nosaukums ir “Mandarīns”.

Noklausīties “Mandarīnu” var te:
[flv:http://www.ak69.lv/mandarins/ak69_-_mandarins.mp3 500px 0px]

Vairāk par ”Mandarīnu” var lasīt pie pašiem AK69.

Septembra sākuma Gastonz savā blogā nopublicēja bildi ar nabaga suni, kuram bija aizliegta ieeja, piemēram, lielveikalā, jo viņš ēda saldējumu, skrituļoja uz skrituļslidām un visbeidzot – bija suns.

Šodienas bildē nekādi neit žirafei, kas piestrādā par pažarnieku… Viņai vismaz nav aizliegts ieet lielveikalā.
Lasīt visu tekstu »