Bieži vien bērēs var dzirdēt ššis divas frāzes
“Man/mums žēl” vai “Izsaku līdzjūtību”
Saprotu, ka cilvēki, kuri izsaka šīs frāzes grib kā labāk vai arī viņiem tajā momentā nav ko citu teikt un šīs frāzes izskan tikai formalitātes pēc, jo citi jau tā pateikuši, tad man tā arī jāsaka. Arī es esmu tikai ķeksīša pēc šad tad pateicis šīs frāzes, taču pēc tam pārdomājis, vai maz bija jēga tā teikt. Varbūt labāk bija paklūsēt un neko neteikt. Nezinu.
Vispār es cenšos šīs frāzes izmantot pēc iespējas retāk. Negribas otru cilvēku nostādīt neērtā situācijā, jo… jo man pašam ir neērti, kad kāds saka man kādu no šīm frāzēm. Un ko var atbildēt? Atbildot Man arī ir kaut kā neestētiski. Turpretī atbildot ar vārdu Paldies arī nešķiet īpaši korekti. Neatbildēt neko arī nav īpaši pieklājīgi pret otru cilvēku.
Un ko Jūs domājat par šīm frāzēm? Kādas Jūsu izjūtas?
Bēres man nekad nav patikušas, nejūtos tur pārāk komfortabli.. Tādās situācijās ir labāk vienkārši paklusēt..
pis pa seju!
Tās ir standarta frāzes. Tāpat kā labrit vai kas tamlīdzīgs. Citreiz vienkārši tiešām ir situācijas, kur labāk paklusēt nevis kladzināt cik ļoti žēl un cik ļoti jūti līdz. Es vienmēr mētājos ar teikumiem, ak varēja būt sliktāk un ka viss notiek tā kā tam jānotiek utt.
Melnā Mamba, tas laikam ir tā saucamais zelta vidusceļš…
Iespējams.
Saki to, ko tajā brīdī jūti un esmu pārliecināts, ka tas tajā momentā būs pareizākais ko pateiksi.
es neko neteiktu. driizaak uzprasiiju kaa cilveeks juutaas vai vienkaarsi draudziigu apskaavienu. varbuut kaut ko ieteiktu padariit, aiziet kaut kur noveerst domas no skumjaam.
Pasham ir gadijies buut beeres,uz to briidi man kautko tur teica,bet man taa galva bij taa sagriezta,ka kautkaa po kad saka.Bet vispar taas vrazes lietojam kad iisti nav ko pateikt tu esi apmulsis nezini kaa paliidzet tam cilveekam.Ja ir tuvs cilveks es domaju probleemas ko pateikt nevaretu rasties.
iiv, par draudzīgu apskāvienu es biju arī iedoājies. Bet tad tam jābūt kādam tuvam cilvēkam/labam draugam, nevis trešā stāva kaimiņienes meitai
ivo…vienalga, ja es saku to frāzi, man viņa tāda nekāda liekās :)
Trešā stāva kaimiņienes meita ir jāapskauj obligāti un jo īpaši! Nekad nevari zināt, kad pēkšņi apskāvieni var trīskāršoties un nākt atpakaļ ;)
No loģikas viedokļa ir pilnīgi debīli šādā brīdī vaicāt “kā jūties”. Un ko Tu ceri sagaidīt, ka tas cilvēks teiks “labi!”?
Vārdu sakot, nevajag censties tēlot. Labāk vienkārši paspied roku, pasaki, ka viss būs ok un tas cilvēks sirdī tā pat vienmēr būs ar viņu. Un viss.
Vairāk esmu uz “Apskauj” vai “Klusē” variantiem. Ir mirkļi kad vajag vienkārši klusēt :/ Laikam paspiest roku vai apskaut ir pats prātīgākais, jo tā frāzē tam cilvēkam domājams jau kaut kur sēž :)
Taustiņklabekli, tas bija tikai kā piemērs par meitu. Doma bija par cilvēkiem, kurus tik labi nezini ;)
Es saku “mmm” un līdzjūtīgi māju ar galvu.
Tas ir atkarīgs no tā kāda ir Tava paša sajūta, kad Tu to saki, ja Tev patiešām ir žēl tā cilvēka, kam Tu to saki un Tu to saki no visas srds-tad tas ir ok! Jo skan mākslīgi jau tikai tad, ja mēs sakam kaut ko , bet patiesībā tā nemaz nedomājam vai nejūtamies!:o
Man vienmēr ir licies, ka ir stulbi teikt tikai teikšanas pēc. Un, manuprāt, cilvēkam neinteresē vai tu izsaki līdzjūtību, bet to es laikam pēc sevis spriežu. Jo man nav vajadzīga to cilvēku līdzjūtība (tas ir attālu radinieku). Ja to saka tuvi cilvēki, tad viss kārtībā.