Kā jau tas ierasts, reizi pusgadā notiek pulksteņu grozīšana par vienu stundu uz priekšu vai atpakaļ, atkarībā vai ir pāreja uz vasaras vai ziemas laiku.
Šī gada laika maiņa man tikai sagādāja prieku, jo tajā sestdienas vakarā tika svinēta dzimšanas diena draudzenes kursa biedrenei. Kā rezultātā, pateicoties stundas griešanai uz atpakaļ, varējām ilgāk pagulēt nākamajā rītā. Ne jau par to stāsts…
Šogad nekādi īpašie kuriozi nenotika sakārā ar laika grozīšanu. Taču pagājušo gad gan bija visai liela jautrība.
Biju palicis pie draudzenes kojā pa nakti un nākamajā dienā bija plānots aizbraukt vēl uz Babīti un tur pabūt arī kādu laiciņu. Svētdienas rītā pamostos, paēdu un dosos uz tramvaju, lai no Iļģuciema dotos līdz centram un tad no centra ar vilcienu uz Babīti. Kuriozi sākās pie tā, ka biju aizmirsis pagriezt pulksteni pa vienu stundu uz atpakaļ. Stāvu tramvaja pieturā, taču tarmvajs nenāk pēc saraksta. Jau kādas 5-10 minūtes kavējās. Vēlreiz izmisīgi paskatos pulkstenī un atpakaļ tramvaju kustību sarakstā. Nu tik tiešām tramvajs jau kavējās. Pēc 15 minūšu gaidīšanas, beidzot iekāpu tramvajā.
Pēc apmēram 20-25 minūšu brauciena esmu centrā. Paskatos savā pulkstenī un aši dodos uz centrālstaciju, lai uzspētu uz kādu vilcienu, kas mani varētu aizvest uz Babīti. Esmu jau iegādājies biļeti un pētu vilcienu sarakstu. Mana sirds sāk pukstēts straujāk – vilciens pēc 2 minūtēm atiet. Ņemu kājas pār pleciem un skriešus dodos perona virzienā. Uzskrienu pa trepēm augšā un tur – wtf? Stāv divi vilcienu un neviens no tiem tuvākajā nekur nebrauks. Sāku skatīties apkārt un redzu – vienā perona pusē vilcienam atiešanas laiks ir 13.50 un otrajam bija kaut kādi 15.20. Taču manus pulkstenis mobilajā rādīja kaut ko vidēju starp abiem šiem laikiem. Biju manāmi pārsteigts un neizpratnē par radušos situāciju, jo tādus pigorus vēl nebiju piedzīvojis. Pēc neilga apmulsuma brīža attapos ar smaidu sejā – bija taču jāpagirež pulkstenis atpakaļ pa vienu stundu. Ehh… Biju laimīgs, ka viss šitā atrisinājies. Iekāpu vilcienā un veiksmīgi aizbraucu līdz Babītei.
Izrādās, ka Taustiņklabeklim arī ir kāds piedzīvojums iz šīs tēmas.
